Pēc vairākiem mēnešiem tiesas priekšā stāsies divi kukuļņemšanā apsūdzētie, nu jau bijušie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) izmeklētāji. Krimināllietu pret viņiem rosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas policistu nelikumīgo darbību pierādījis, veicot operatīvo eksperimentu. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka eksperimenta īstenošanā KNAB sadarbojies ar agrāk sodītu un dažādos noziegumos apsūdzētu personu.
Apsūdzība no KNAB puses galvenokārt tiek balstīta uz kāda Vladimira liecībām, kurš tikās ar apsūdzētajiem FPP darbiniekiem un šīs sarunas ierakstīja. Pēc policistu aizturēšanas Vladimirs tālu no tiesībsargājošo iestāžu loka neaizkļuva. Viņu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas aizturēja VID FPP. Pēc aresta viņš uzrakstīja atsaukumu savām liecībām, norādot, ka KNAB darbinieki viņam draudējuši un piespieduši safabricēt lietu pret FPP policistiem. Ja Vladimirs atteiktos, gaismā nāktu kompromats par viņa noziedzīgajām darbībām. Tomēr pēc atbrīvošanas no Centrālcietuma viņa domas mainījās vēlreiz. Proti, Vladimirs paziņoja, ka FPP viņam draudējuši un piespieduši rakstīt, ka KNAB viņu šantažējis.
Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļa veica pārbaudi un konstatēja, ka KNAB darbinieki, iesaistot Vladimiru operatīvajā eksperimentā, ir ievērojuši operatīvās darbības likuma noteikumus. Arī KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs telefonintervijā noliedza, ka viņa pārstāvētā iestāde operatīvo eksperimentu laikā izmanto personas, kurām iespējama saistība ar noziedzīgo pasauli.
Tobrīd Neatkarīgās rīcībā nebija informācijas, kas pierādītu, ka KNAB šajā jautājumā sniedz maldinošu atbildi. Proti, patiesībā pret Vladimiru jau 2004. gadā sākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Pie kriminālatbildības viņu sauca 2006. gadā, bet gadu vēlāk Vladimirs tika izsludināts meklēšanā. Tiesa, pēc četriem mēnešiem viņš atradās un saņēma spriedumu – 280 piespiedu darba stundu, kā arī mantas konfiskāciju un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tomēr, par spīti sodāmībai, jau 2009. gadā viņš tika atkārtoti aizturēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā.
Jāatgādina, ka operatīvais eksperiments pret FPP policistiem notika 2008. gada septembrī, savukārt pašu Vladimiru aizturēja 2009. gadā. Tas nozīmē, ka teorija par KNAB rīcībā esošu kompromatu ir ticama un iespējama. Tiesa, tas nenozīmē, ka kūdīšana tiešām notika. Tomēr būtiski piebilst, ka FPP izmeklētājs, kuru Vladimirs apvainoja draudēšanā, izgāja melu detektora testu, kas šādu faktu neapstiprināja.
Jāpiemin arī kāds pārkāpums pirmstiesas izmeklēšanas procesā. Proti, vienam no apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis tika uzlikts aizliegums izbraukt no valsts un noteiktas nodarbošanās aizliegums. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena saņēma vairākus iesniegumus ar aicinājumu drošības līdzekli mainīt. Atbilstoši likumdošanas izmaiņām, prokurorei nebija pamata atteikumam. To vēlāk konstatēja arī Rīgas rajona izmeklēšanas tiesa, kas nolēma, ka visi drošības līdzekļi ir jāatceļ.