Latvijā atbalsts Eiropas arodbiedrību streikam

© nra.lv

"Prasām mūs nejaukt kopā ar partiju aktivitātēm un no tām norobežojamies," uzsver Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. Jau rīt ar strādājošajiem citās Eiropas valstīs Rīcības dienā solidarizēsies arī LBAS un Latvijas neatkarīgās arodbiedrības.

Latvijā akcija notiks arī Liepājā, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī, taču centrālie pasākumi norisināsies Rīgā. Vispirms pie Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības pulcēsies līdz 500 veselības un sociālās aprūpes darbinieku un viņu atbalstītāju. Šajā dienā arodbiedrība arī plāno nosūtīt sūdzību Eiropas ombudam par situāciju veselības aprūpē Latvijā, šo vēstījumu ar saviem parakstiem atbalstījuši vairāk nekā 54 000 Latvijas iedzīvotāju. "Nozare nesaņem pienācīgu finansējumu no valsts budžeta. Naudas nedošana kavē medicīnas palīdzības sniegšanu, palielina iedzīvotāju līdzmaksājumus par veselības aprūpi, samazina gan medicīnas personāla skaitu, gan padara darba samaksu vēl mazāk konkurētspējīgu," komentē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Aizstāv zemāk atalgotos

Vēlāk iepretim Ministru kabineta ēkai pulcēsies arī pārējās LBAS ietilpstošās arodbiedrības – kopumā pasākumam pieteikti 1000 cilvēku. "Tas ir datums, kad visā Eiropā arodbiedrības solidarizējas, līdz ar to mēs nevaram [akcijā] nepiedalīties, kaut gan datums nav izdevīgs – pāris dienu pirms vēlēšanām," uzsver Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons, "taču izrādīt aizejošajai valdībai un Saeimai savu attieksmi pret to, ko viņi ir vai nav izdarījuši, mēs varam." Viņš norāda, ka arodbiedrību neapmierina zemāk atalgoto ierēdņu algas. "Tie, kas pieņem cilvēkus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), Valsts ieņēmumu dienestā (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), strādā melno darbu un saņem apmēram 300 latu uz papīra un mazāk," komentē A. Jirgensons. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka patlaban ierēdnis reģionā par to pašu pienākumu, ko veic kolēģis Rīgā, saņem pat par 100 latiem mazāk. Tā kā akcijas notiek darba laikā, pasākumā piedalīsies apmēram 30 cilvēku, galvenokārt NVA, VSAA, VID darbinieki.

Vairāk nekā 400 vakanču policijā

Akcijā piedalīsies arī 50–60 policistu un ugunsdzēsēju. Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna

teic, ka līdz šim Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) atalgojums apcirpts uz pusi. Ir policisti, kas mēnesī saņem mazāk nekā 200 latu uz rokas, bet 300 latus pelnot Kriminālpolicijas inspektors jau ar nopietnu darba stāžu. "Par tādu naudu riskēt ar dzīvību, veselību... Tāpēc cilvēki izmanto praktiski jebkuru iespēju, lai no darba aizietu. Mums nav arī ne dzīvības, ne veselības apdrošināšanas. Neredzam, kā mūsu darba prestižu varētu celt. Šādas attieksmes dēļ tuvākajā laikā cilvēki masveidā pametīs darbu policijā," komentē A. Sūna. Viņš uzsver, ka, neraugoties uz lielo bezdarbu Latvijā, policijā pirms pāris mēnešiem bijis vismaz 400 vakanču.

Apstādinās transportu

Savukārt Latvijas neatkarīgās arodbiedrības, kuru biedri ir sabiedriskā transporta, farmācijas, policistu, apsardzes nozares darbinieki, medicīnas māsas un grāmatrūpniecībā strādājošie, rīkos mītiņu Esplanādē.

Arodbiedrības LABA priekšsēdētāja Vineta Sprugaine stāsta, ka sabiedriskā transporta vadītāji šajā dienā pulksten 13 veiks simbolisku apstāšanos, lietojot gaismas un skaņas signālus. Gatavību pievienoties izteikuši arī taksometru un mikroautobusu šoferi. "Mēs uzskatām, ka krīze un taupības pasākumi kustību pilsētā jau ir apturējuši," norāda V. Sprugaine. Savukārt Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība aicinājusi VUGD tajā pašā laikā uz piecām līdz 10 minūtēm iedarbināt sirēnas. Tie, kam nav iespējas pievienoties mītiņam Esplanādē, varot paust atbalstu akcijai, pie apģērba vai automašīnām piestiprinot sarkanu lentīti.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais