Centrālā statistikas pārvalde (CSP) atskaitās, ko par savu darbu pastāstījis 34,1 tūkstotis statistiķu aptaujāto cilvēku.
Statistiķu lūgumam pastāstīt par savu darbu vai bezdarbu atsaucies 34,1 tūkstotis cilvēku vecumā starp 15 un 89 gadiem no 20,4 tūkstošiem mājsaimniecību. Tajā skaitā 29,4 tūkstoši aptaujāto vecumā no 15 līdz 74 gadiem pārstāvējuši 17,7 tūkstošus mājsaimniecību. 4. ceturksnī apsekojumā atbildējuši 8,5 tūkstoši cilvēku 5 tūkstošiem mājsaimniecību. Apkopojošie rezultāti tādi, ka 2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 877,4 tūkstoši jeb 64,0 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn nodarbinātības līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6,8 tūkstošiem. Nodarbināto procentuālajām rādītājam statistiķi pievienojuši skaidrojumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaitā iekļauti arī Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās. Savukārt 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem pieteikuši sevi kā bezdarbniekus. Salīdzinot ar 2023. gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2 %.
Cilvēku aptaujāšanas rezultāti pamatā sakrīt ar ziņām, kādas statistiķi nepārtraukti iegūst no uzņēmumiem, iestādēm u.tml. darba devējiem. Tomēr skaitļi un tajos saskatāmās tendences nav identiskas. 21. janvāra publikācijā “Dzīve jeb inflācija dzen uz algotu darbu”. “Neatkarīgā” atsaucās uz CSP datiem, ka vecumā 15 līdz 74 gadiem algotu darbu strādājošo cilvēki skaits pagājušā gada laikā pieaudzis no 878,6 tūkstošiem līdz 881,1 tūkstotim cilvēku. Viņu skaita palielinājums tika izcelts pretstatā iedzīvotāju skaita samazinājumam. Pēc CSP sākotnējā novērtējuma par 2024. gadu, iedzīvotāju skaits šajā periodā samazinājies miljona un 872,5 tūkstošiem līdz miljonam un 853 tūkstošiem; par pēdējo radītāju jāpārjautā, kāpēc iedzīvotāju skaits decembrī sarucis tikai par četriem simtiem, kas ļoti atšķiras no sarukuma par pusotru tūkstoti novembrī un apmēram tāpat visos pārējos pērnā gada mēnešos.
Nesakritība starp dažādos veidos iegūtiem datiem nav milzīga un nedod pamatu apgalvot, ka vienā veidā iegūtie dati noteikti ir daudz precīzāki nekā otrā veidā iegūtie dati. Gan uzņēmumu atskaitīšanās, gan cilvēku atbildēšana var saturēt apzināti vai neapzināti nepatiesas ziņas un kļūdīties var arī cilvēki, kuri šīs ziņas pieņem.
Viens no uzsvariem CSP atskaitē par darbaspēka apsekojumu likts uz to, ka 867,2 tūkstoši nodarbināto vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā 4. ceturkšņa radītājs ir par 12,9 tūkstošiem jeb 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Jā, samazinājums izskatās straujāks nekā parasti, pārejot no rudens uz ziemu, taču pagaidām nav pamatojumu šī samazinājuma celšanai pie lielā zvana, ka nu gan sākusies ekonomiskā krīze. Palūkosimies uz tiem tīri sezonālajiem samazinājumiem, kādus CSP uzrāda gadu no gada, tabulā, kur nodarbināto skaits pārrēķināts normāla darba laika mērvienībās (tūkstošos):
| Gads | 2021 | 2022 | 2023 |
| 3. ceturksnis | 725,1 | 748,8 | 750,8 |
| 4. ceturksnis | 720,3 | 744,6 | 742,6 |
Šā rādītāja vērtību 2024. gada 4. ceturksnī CSP vēl nav publicējusi, bet 3. ceturksnī vērtība bijusi 739,5. Tādējādi izbeigusies algota darbam veltītā laikā pieauguma tendence, kas bez sezonālu svārstību ietekmes konstatējama triju iepriekšējo gadu trešajos ceturkšņos. Tāds pavērsiens noteikti neliecina par ekonomisko uzplaukumu, bet vismaz daļēji izskaidrojams arī ar Latvijas iedzīvotāju kopskaita un vēl jo vairāk ar darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājumu.
Aptaujā iegūtā informācija ļauj raksturot Latvijas iedzīvotāju darbu pēc daudzām pazīmēm.
Tagad katrs var uzzināt, cik lielā nodarbināto grupā iekļaujas tieši viņš, grupējot nodarbinātos kā 86,3% darba ņēmēju, 7,8% - pašnodarbinātas personas, 5,0% - darba devēju un 0,8% neapmaksāta darba veicēju, palīdzot citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Savukārt starptautiskos salīdzinājumos Latvija ar 63,4% nodarbinātību pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni, kas tikai 62%. Toties Latvija atpaliek gan no Igaunijas (68,5%), gan no Lietuvas (66,1%).
No jauniešiem 15-24 gadu vecumā pērn strādājuši 56,2 tūkstoši. Tas par 100 nodarbināto mazāk, nekā 2023. gadā. Pagājuša gada 3. un 4. ceturkšņu salīdzinājumā nodarbināto jauniešu skaita samazinājums daudz pamanāmāks, bet šī samazinājuma sezonālais raksturs jau atzīmēts.
2024. gada 4. ceturksnī 83,9 tūkstoši jeb 11,2% darbinieku (darba ņēmēju) strādājuši attālināti. Tas izrādās par 6,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, lai gan ilgāks laiks kopš Covid-19 noskaņoja uz to, ka vajadzētu būt pretēji. No attālināti strādājošajiem 57,6% bija sievietes un 42,4% - vīrieši. Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (54,1% no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (51,7%). Piektdaļa (19,6%) darbinieku strādāja attālināti valsts pārvaldē, tikpat lielas nodarbināto grupas attālināti veica zinātnisko darbu, sniedza administratīvos pakalpojumus un kāroja darījumus ar nekustamiem īpašumiem.
2024. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu. Šī rādītāja vērtība kopš 2023. gada nav mainījusies.
2024. gadā 70,0 tūkstoši jeb 8,0% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt blakusdarbā strādājuši 5% nodarbināto.
Par bezdarbniekiem 2024. gadā sevi uzrādījuši 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2023. gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā bijis 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023. gadā.
Pieaudzis ne tikai bezdarbnieku kopskaits, bet arī to bezdarbnieku skaits, kuri bez darba paliek ilgstoši. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, par 0,2 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kuri bija bez darba līdz 5 mēnešiem (33,5 tūkstoši jeb 51,6%) un par 0,1 tūkstoti samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6-11 mēnešus (10,5 tūkstoši jeb 16,2%). Toties to cilvēku skaits, kuri darbi meklē, bet nevar atrast gada laikā un vēl ilgāk, palielinājās par 4,0 tūkstošiem un 2024. gadā bija 21,0 tūkstotis jeb 32,3% no visiem bezdarbniekiem.
Paleposimies, ka 2024. gadā Latvijā bijis zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs: pie mums 15 līdz 24 gadu vecumā bezdarbnieku statusā pabijuši 13,6%, bet Lietuvā - 16,2% un Igaunijā - 19,1%. Daudzos gadījumos cilvēku dzīves ir daudz vairāk piesātinātākas, nekā to iespējams parādīt ar statistikas terminiem, atbilstoši kuriem 2024. gadā 34,5% no visiem jauniešiem nosaukti par ekonomiski aktīviem - nodarbinātiem vai bezdarbniekiem, bet 65,5% jauniešu - par ekonomiski neaktīviem, jo viņi vai nu mācījās, vai nodarbojās vēl ar kaut ko, kam statistiķi apzīmējumus nav piešķīruši.
