Pērn Latvijas ūdeņi paņēma 96 cilvēku dzīvības. Diemžēl šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 80 bojāgājušie, un gads vēl tikai pusē. Izdzisušās cilvēku dzīvības turpina akcentēt problēmu, kura pretstatā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistikai valsts līmenī ik gadu tiek klusu nolikta malā: Latvijas iedzīvotāju peldētprasme un izpratne par drošību pie ūdens ir kritiski nepietiekama.
Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktajā aptaujā 73% iedzīvotāju atzinuši, ka peldēt neprot vai ūdenī nejūtas droši. Eksperti no biedrības “Peldēt droši” gan norāda, ka šis skaitlis patiesībā varētu būt vēl lielāks, jo cilvēki bieži vien savas prasmes pārvērtē.
Satraukumu rada ne vien peldētprasmes trūkums, bet arī neapdomīga rīcība uz ūdens - trešā daļa (33%) aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka ir peldējušies alkohola reibumā.
Statistika Eiropā liecina, ka noslīkušo cilvēku skaita ziņā joprojām esam pirmajā vietā, tomēr Latvijas iedzīvotāji savu peldētprasmi vērtē samērā augstu - teju trešā daļa jeb 27% ir pārliecināti, ka peld ļoti labi un ūdenī jūtas droši. Vairums jeb 47% respondentu gan atzīst, ka peldēt prot, taču nav pašpārliecināti un pret ūdeni izturas ar pietāti. Tikmēr piektā daļa jeb 21% skaidro, ka virs ūdens spēj noturēties, taču savu peldētprasmi vērtē kā vāju, un tā vairāk raksturojama kā atrašanās vai plunčāšanās krastā, nekā peldēšana.
Kā skaidro biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze, vienotā peldētprasmes definīcija Skandināvijas valstīs paredz, ka cilvēkam jāspēj nopeldēt 200 metru, tai skaitā 50 metru uz muguras.
“Salīdzinot jaunākās aptaujas rezultātus ar Latvijas Peldēšanas federācijas 2017. gadā veikto pētījumu, būtiski palielinājies to cilvēku skaits, kuri savu peldētprasmi atzīst par nepietiekamu. 73% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka neprot peldēt vai ūdenī nejūtas droši; 2017. gadā tādi bijuši 64%. Dati rāda, ka sabiedrība sāk apzināties ūdens kompetences trūkumu un apziņas līmenī, iespējams, kļūst vērīgāki un uzmanīgāki, atrodoties ūdens tuvumā. Aptaujas dati pilnībā apgāž mītu, ka tie, kuri nejūtas droši vai nemāk peldēt, ūdenī neiet. Neskatoties uz ūdens kompetences trūkumu, peldēties dodas 89% iedzīvotāji, no kuriem vien 27% ūdenī jūtas droši,” uzsver Zane Gemze.
Kā norāda L. Ščegoļeva, negadījumi uz ūdens nereti saistīti ar neapdomīgu vai pārgalvīgu rīcību, objektīvi neizvērtējot savas spējas un iespējamos riskus. To apliecina ar aptaujas rezultāti - 9% iedzīvotāju atzīst, ka ir peldējušies alkohola reibumā, krietni vairāk - 24% - norāda, ka peldējuši vieglā reibumā.
“Neatkarīgi no reibuma pakāpes alkohola lietošana un peldēšana, ūdens transportlīdzekļu vadīšana, ūdenssports vai atrašanās ūdens tuvumā nav savienojamas lietas. Tas vēlreiz parāda, ka stāsts ir vairāk par sabiedrības domas maiņu, un tikai pēc tās mēs varam runāt par drošu peldēšanu,” pārliecināta ir L. Ščegoļeva, aicinot labāk izvēlēties oficiālas peldvietas vai vismaz peldvietas, kuru tuvumā ir citi cilvēki, kas nelaimes gadījumā var reaģēt un operatīvi sniegt palīdzību.
Kā liecina aptaujas dati, katrs piektais iedzīvotājs šobrīd izvēlas peldvietu, kurā nav citu cilvēku. Taču jāatceras, ka cena par privātu un klusu pludmali var būt dzīvības vērta. Tiesa gan, vairums ūdens baudītāju peldvietu izvēlas atbildīgi - 13% ir svarīgi, ka peldvietā ir glābēji, 24% dodas uz plaši apmeklētām peldvietām, bet 69% izvēlas labi pazīstamas ūdenstilpes, kurās jūtas droši un pārzina to gultni.
„Uzmanība jāpievērš faktam, ka 69% peldēšanai izvēlēsies ūdenstilpi, kas ir labi pazīstama un kuras gultne ir zināma. Izvēli diktē ieraduma spēks, tas palielina neuzmanības risku, taču ierastā peldvieta var nebūt droša un neuzmanība var radīt dzīvībai bīstamas situācijas. Piemēram, upes gultne var mainīties pat vairākas reizes sezonā, dažādi priekšmeti dzelmē var izrādīties negaidīts pārsteigums. Ūdens tilpne būtu jāpārbauda, to izstaigājot pirms katras peldes. Pilnīgi droša vide peldēšanai ir tikai peldbaseins,” skaidro Z. Gemze.
Lai gan ik gadu noslīkst teju tikpat daudz cilvēku, cik iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, izglītojošu kampaņu, kas mudinātu aizdomāties par drošību uz ūdens, trūkst.
***
• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērna! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt - bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.
• Neesi pārdrošs - neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.
• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u. c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums! Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste.
• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime!
• Ņem vērā, ka bīstamākās traumas tiek gūtas, lecot ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, tāpēc, pirms to dari, izvērtē, vai to tiešām vajag!
• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti! Neaizmirsti to uzvilkt arī bērnam.
• Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt!
• Nepeldies viens! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt.
• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā!
• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu!
• Atceries - ārkārtas situācijā zvani 112!