Advokāts Aldis Alliks t. s. Lemberga prāvā vakar pieteica noraidījumu Rīgas apgabaltiesas tiesnesim Borisam Geimanam. Neviens cits no procesa dalībniekiem noraidījumu neatbalstīja.
Daži procesa dalībnieki lūdza šo jautājumu izlemt "pēc tiesas ieskatiem", citi (arī Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāte Irīna Kauke) uzskata, ka lūgums būtu noraidāms. Prokurori lūdza vienas dienas pārtraukumu, lai sagatavotu argumentētu viedokli.
Iemeslu noraidījumam bija devusi tiesas radītā situācija iepriekšējā sēdē, kad tika noraidīti visi pieteiktie lūgumi, neuzklausot procesa dalībnieku viedokļus. Likumā ir noteikts, ka procesa dalībniekiem ir tiesības izteikt viedokli par jebkuru tiesā izskatāmo jautājumu.
Pieteiktais noraidījums tika pamatots ar to, ka pārkāpti vairāki likuma Par tiesu varu un Kriminālprocesa likuma panti, kas prasa tiesas neatkarību un objektivitāti. Pēc A. Allika domām, tiesnesis parādījis savu subjektīvo attieksmi, kas rada šaubas par tiesas neatkarību.
Advokāta A. Allika viedokli neatbalstīja pat viņa aizstāvamais Anrijs Lembergs, kurš lūdza šo lūgumu izlemt pēc tiesas ieskatiem, vien norādot, cik svarīgi, lai viņš tiktu uzklausīts. Ja netiks liegts vārds, tad aizstāvība parādīs, kāpēc apsūdzība ir mainījusies gadu gaitā, kāpēc mainījušās liecinieku liecības, kāpēc beigās sastādīta nekonkrēta apsūdzība un kāpēc prokuroriem "kā cirkā jāžonglē ar nesaprotamiem terminiem".
Noraidījumu neatbalstīja arī Aivars Lembergs. Viņš pastāstīja, ka, "apstākļu spiests", ir iepazinies ar Eiropas cilvēktiesību praksi, starptautiskiem dokumentiem un zinātnisko literatūru cilvēktiesību jautājumos, no kuras izriet, ka kriminālprocess jāorganizē kā divu pušu sacensība. Savukārt tiesai jāieņem neitrāla pozīcija un jāvadās no nevainības prezumpcijas – vainīgs cilvēks ir tikai tad, ja prokuroriem izdodas vainu pierādīt. No sarunām ar pieredzējušiem juristiem Ventspils mērs esot secinājis, ka šādi process gan tiekot organizēts reti un pēdējā laikā aizvien retāk. Prokuratūra uzskata, ka nevainības prezumpcija neeksistē, un cenšas arī tiesām uzspiest viedokli par cilvēka vainu. Prakse liecina, ka tiesas baidās no prokuroriem, jo tiesnešiem varbūt ir "skeleti skapī".
Advokāts Raimonds Krastiņš uzsvēra, ka, nedodot iespēju paust viedokli, tiesa ir pieļāvusi cilvēcisku kļūdu, kuru tā tūlīt arī ir labojusi. Procesa dalībniekiem tomēr ir bijusi iespēja paust viedokli, turklāt prokuroru teiktajā attiecībā uz viņa lūgumu, lai tiktu izpildīts lēmums par aresta uzlikšanu kompānijai Regina Development, viņš saklausījis tik daudz vērtīga, ka tam būs ļoti nopietnas konsekvences.
R. Krastiņš arī atvainojās tiesai, ka pēdējā laikā lūgumus iesniedz nevis tiesas sēdes laikā, bet gan caur tiesas kanceleju. Ja netiek likti šķēršļi lūgumu iesniegšanai tiesas sēdes laikā, tad viņš ir gatavs iepriekšējiem 82 lūgumiem pievienot vēl 100 lūgumus.