Pašlaik netiek paredzēta administratīvā atbildība par izteiktu aicinājumu nepildīt likumu

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Patlaban nav nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par jebkuru publiski izteiktu aicinājumu nepildīt likumu vai citu tiesību aktu prasības, šādu viedokli Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā pauda Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvās atbildības politikas nodaļas vadītāja Jolanta Laura.

Viņa norādīja, ka likumā ir jāparedz administratīvais sods tikai par tādiem publiskiem aicinājumiem, kuriem piemīt salīdzinoši augstāka sabiedriskā bīstamība, piemēram ārkārtas stāvokļa laikā.

Laura norādīja, ka ir svarīgi novērtēt, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to.

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) piekrita, ka nevar noteikt sodu, piemēram par aicinājumu barot klaiņojušos suņus, jo tas nav būtisks pārkāpums, bet situācijā, kad cilvēks publiski aicina pārkāpt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus, varētu sodīt ar naudas sodu, jo tas apdraud sabiedrības veselību.

Viņš norādīja, ka līdz šim Latvijā darbojas normas, kuras paredz, ka cilvēku par publiskiem aicinājumiem pārkāpt likumu var sodīt arī tad, ja viņā neviens nav ieklausījies.

Arī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko uzsvēra, ka ir grūti definēt publisko aicinājumu, no cilvēka viedokļa izteikšanas. Judins šim apgalvojumam nepiekrita, sakot, ka kritēriji, pēc kuriem atdalīt aicinājumu un sava viedokļa izteikšanu, ir skaidri.

Latvijā

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,636 miljoni eiro, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Svarīgākais