Krievijas karakuģis šāvis Norvēģijas kuģa virzienā

© AP/Scanpix/Leta

Septembra vidū Krievijas mācību "Okeāns 2024" laikā Barenca jūrā norvēģu kuģis nonācis Krievijas kuģu manevrēšanas zonā un bijis spiests to pamest pēc brīdinājuma šāviena no Krievijas eskadras mīnu kuģa puses, ziņo Norvēģijas izdevums "FriFagbevegelse".

Norvēģijas traleris "Ragnhild Kristine" 12. septembrī zvejojis ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Barenca jūrā. Šī akvatorija pieder Krievijai, bet Norvēģijas kuģiem ir tiesības to brīvi izmantot.

Kādā brīdī kuģa apkalpe saņēma ziņu no netālu esošā lielā pretzemūdeņu kuģa "Admiral Ļevčenko", kas piedalījās Krievijas mācībās. "Šis ir Krievijas karakuģis, jums jāatstāj teritorija," bija teikts krievu ziņojumā, izdevums citē tralera stūrmaņa Eisteina Ortena teikto.

Saskaņā ar sarunbiedra teikto, Krievijas militāristi informēja par reģionā notiekošajām mācībām. Taču traleris nolēma nebraukt prom, kamēr apkalpe neizvilks no ūdens zvejas rīkus. Tomēr Krievijas eskadras mīnu kuģis pietuvojās norvēģu kuģim un ieslēdza sirēnu "apmēram uz 15 sekundēm".

"Tad viņi izšāva no lielgabala kaut kur jūrā. Mūsu kuģa korpuss saņēma spēcīgu triecienu un nodrebēja," paziņoja Ortens.

Pēc tam norvēģu kuģa apkalpe tomēr nolēma pārtraukt zveju un "brīvprātīgi piespiedu kārtā" noteica kursu uz rietumiem. "Admiral Ļevčenko" sekoja tralerim, līdz tas pameta bīstamo zonu. Norvēģi par incidentu ziņoja krasta apsardzes pārstāvjiem, kuri savukārt sazinājās ar Krievijas eskadras mīnu kuģa apkalpi.

Incidents, kurā bija iesaistīts Norvēģijas traleris un Krievijas karakuģis, notika ūdeņos, kurus Norvēģijai ir atļauts izmantot un kuri ir arī starptautiskie ūdeņi, uzsvēra Norvēģijas Aizsardzības spēku pārstāvis.

Norvēģija izmanto šo Barenca jūras daļu saskaņā ar nolīgumu par Krievijas un Norvēģijas robežas demarkāciju, ko 2010. gadā parakstīja toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un toreizējais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs. Nolīgumā jo īpaši tika noteiktas tiesības izmantot akvatoriju uz austrumiem no Svalbāras arhipelāga, par kuru valstis bija strīdējušās vairākus gadu desmitus.

Nolīgumi starp Norvēģiju un Krieviju ļauj Norvēģijas kuģiem uzturēties šajos ūdeņos pat Krievijas militāro mācību laikā, uzsvēra Norvēģijas Aizsardzības spēki.

Pasaulē

Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.

Svarīgākais