Apsardzes dienestus kontrolēs daudz stingrāk

Nākamā gada 1. janvārī spēkā stāsies jaunais Apsardzes likums, kas paredz virkni būtisku izmaiņu. Drošības eksperti uzsver, ka jauninājumi mazinās apsargu agresiju un ļaus izvairīties no nelegālā rūpala.

Turpmāk profesijā varēs strādāt tikai pilngadīgie, kuri nokārtojuši apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu. Personām, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurām diagnosticēta alkohola, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai psihiski traucējumi, par karjeru šajā biznesā jāaizmirst.

No 2011. gada 1. janvāra katram apsardzes darbiniekam pie krūtīm būs jānēsā apliecība, kurā norādīts vārds un uzvārds, personas kods, darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datums un numurs, apsardzes komersanta nosaukums un zīmogs, kā arī fotogrāfija. Jāuzsver, ka aizturēšanas gadījumā personai turpmāk būs likumīgs pamats prasīt paskaidrojumu par katru apsarga darbību.

"Konflikti veidojas no cilvēku nezināšanas. Jāmāca ir gan apsargi, gan iedzīvotāji. Satiekas divi holeriķi, un, ja vēl alkohols gadās pa vidu, skaidri zināms, kāds ir iznākums," saka Latvijas Drošības biznesa asociācijas valdes loceklis Jānis Zeps.

Viņš uzsver, ka turpmāk apsardzes biznesā tiks veicināta profesionalitāte un godīga konkurence. Nereti novērots, ka, piemēram, naktsklubos par drošību gādā milzīgas miesas būves tipi, kuriem nav atbilstoša sertifikāta. Turpmāk šāda situācija netiks pieļauta. "Klubos viņi aizbildinās, ka apsargiem nav dokumentu, jo tas ir iekšējais drošības dienests. Likuma izmaiņās tāpēc rakstīts, ka iekšējais drošības dienests nevarēs sargāt trešās personas," uzsver J. Zeps. Viņš norāda, ka, piemēram, arī lielveikalu tīklā Maxima par drošību gādā iekšējais drošības dienests, nevis kāda apsardzes firma. Tā kā Maxima teritorijā ir arī citi veikali, to sargāšana vērtējama kā pakalpojums, kuru likumīgi uzņēmuma iekšējais drošības dienests nevar veikt, saka eksperts.

Lielveikala preses pārstāvis Ivars Andiņš Neatkarīgajai skaidro, ka jaunais likums būtiski neko nemainīs, jo Maxima savu drošības dienestu ir likumam atbilstoši reģistrējusi. "Savai apsardzei izvirzām stingras prasības, un situācijā, kad valstī ir liela konkurence, varam izvēlēties labākos darbiniekus," akcentē I. Andiņš.

Valsts policijas Prevencijas pārvaldes licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks Andris Sudārs stāsta, ka pretenziju gadījumos iedzīvotājiem jāraksta iesniegums policijai.

"Katru gadījumu izvērtējam atsevišķi, kāds ir darbinieka līgums un darba pienākumi. Esam rosinājuši vairākas izmaiņas arī profesiju klasifikatorā," saka A. Sudārs.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais