Latvijas lielākajā zvēraudzētavā noris īpaša cietsirdība pret dzīvniekiem

© VIA REUTERS/Scanpix/Leta

Sabiedriskā labuma organizācija “Dzīvnieku brīvība” publicējusi slepeni filmētus videomateriālus no Latvijas lielākās kažokzvēru audzētavas, kas atklāj šokējošu vardarbību un cietsirdību pret dzīvniekiem. Materiāli uzņemti šī gada pavasarī, aktīvistam strādājot SIA “Baltic Devon Mink” ūdeļu fermā Iecavas novadā, portālu informē "Dzīvnieku brīvība".

Jaunākais “Dzīvnieku brīvības” pētījums parāda, kā zvēraudzētavā notiek ūdeļu pavairošana un nokaušana brīžos, kad nav klātesoši mediji vai veterinārā dienesta inspektori. Slepeni uzņemtajos video kadros redzama vardarbīga dzīvnieku mešana būros, sišana, ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās, smagi ievainoti un slimi dzīvnieki, kas atstāti bez veterinārās palīdzības. Video dzirdams fermas darbinieku stāstītais par šī darba specifiku.

“Baltic Devon Mink” zvēraudzētavā audzē Amerikas ūdeles, kas ir plēsīgi savvaļas sugu dzīvnieki. Pārošanas mēneša laikā zvēraudzētavas darbiniekiem ūdeles ir jāķer un jāpārvieto no būra uz būri, metot mātītes pie dažādiem tēviņiem. Viņas mūk, pretojas, urinē uz darbiniekiem un kož, ievainojot strādniekus. Darbiniekiem bieži nākas kļūt vardarbīgiem, lai atbrīvotos no plēsējiem, kas iekodušies viņu rokās.

"Dzīvnieku brīvība" norāda, ka iesprostotas šaurajos būros, ūdeļu mātītes nevar aizmukt no svešo tēviņu agresijas un nereti tiek saplosītas līdz nāvei. Daudziem dzīvniekiem no intensīvās pārošanas iekaist dzimumorgāni. Ievainotajiem un slimajiem dzīvniekiem fermā nesniedz nekādu veterināro palīdzību. Parasti tos atstāj būros, lai nobeidzas, vai arī nokauj, nosmacējot gāzes kamerās. Pēc pārošanas sezonas tēviņus nonāvē, nosmacējot ar motora izplūdes gāzēm. Tā kā dabā ūdeles daudz peld un nirst, viņas spēj ilgstoši aizturēt elpu, tāpēc nereti pat pēc 10 minūšu smacēšanas dzīvnieki vēl ir dzīvi.

“Zvēraudzēšana ir neiedomājami nežēlīga un vardarbīga industrija. Tajā cieš gan dzīvnieki, kurus zvēraudzētāji pakļauj mocībām pretdabiskos apstākļos, gan fermās strādājošie cilvēki, kuri ir spiesti būt vardarbīgi, lai paveiktu tiem uzdoto darbu. Mūsdienu sabiedrībā nav vietas šādai cietsirdībai - ne velti kažokādu industrija jau ir aizliegta lielākajā daļā Eiropas. Mēs aicinām Saeimu rīkoties, lai izbeigtu sistēmisko dzīvnieku mocīšanu kažokzvēru audzētavās Latvijā," komentē biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere.

Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas SIA “Baltic Devon Mink” 2021. gada 1. janvārī bija 97 tūkstoši vaislas ūdeļu. Kopumā Latvijā šobrīd aktīvi darbojas 5 zvēraudzētavas, kurās katru gadu izaudzē un nonāvē ap pusmiljonu ūdeļu un lapsu. Pēc SKDS 2021. gada aptaujas datiem 61.2% Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieņemamu lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nogalināšanu kažokādām, kamēr tikai 26.7% to uzskata par pieņemamu.

Ētisku un labturības apsvērumu dēļ aizliegumi kažokzvēru audzēšanai ir pieņemti jau 16 Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, Austrijā, Belģijā, Čehijā, Slovēnijā, Maķedonijā, Serbijā un citur. Rūpējoties par sabiedrības veselību, pēdējā gada laikā vairākas valstis ir pārtraukušas ūdeļu audzēšanu, jo ūdeles ir uzņēmīgas pret Covid-19 vīrusu. Līdz ar to zvēraudzētavas, kurās lielā koncentrācijā tur šos dzīvniekus, kļūst par vīrusa perēkļiem.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais