Aptuveni 90 pret 10 procentiem – tāds ir nerentablo pasažieru pārvadājumu skaits pret rentablajiem. Satiksmes ministrija (SM), kura vēl pirms valsts svētkiem solīja, ka nākamā gada dotāciju sabiedriskajam transportam necirps, garajās brīvdienās domas ir mainījusi un nākamgad dotācija pasažieru pārvadājumiem būs par 9,1 miljonu latu mazāka nekā šogad.
Tas nozīmē, ka pārvadātājiem, visticamāk, nāksies celt autobusu un vilcienu biļešu cenas.
Lai nodrošinātu valsts pasūtījuma izpildi, šā gada dotācija ir 49,9 miljoni latu no valsts budžeta un 11,16 miljoni latu no sociālās drošības tīkla stratēģijas pieejamajiem līdzekļiem. "Dotācijas sabiedriskajam transportam samazinājums valsts budžetā paredzams 6,5 miljonu latu apmērā, no sociālās drošības tīkla stratēģijas pieejamiem līdzekļiem atbalstam skolēnu, cilvēku ar invaliditāti un citu pasažieru grupu pārvadājumiem – 2,6 miljonu latu apmērā," prognozē SM.
Ministrija dotācijas samazināšanu skaidro ar trim aktivitātēm, kuras sniegs finansiālu ietaupījumu. Kā pirmā tiek uzsvērta vienotas biļešu tirdzniecības sistēmas ieviešana, kas padarītu pārvadātāju ieņēmumus caurspīdīgākus un pārredzamākus, kā arī novērstu riskus valsts līdzekļu nelietderīgai izmantošanai. Tāpat valsts līdzekļu dalītāji noteiks limitus atsevišķām pārvadātāju izdevumu pozīcijām, ko kompensē valsts. SM sola pārskatīt sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, izvērtējot maršrutu pārklāšanos un novēršot situāciju, kad vienā maršrutā un laikā dodas gan vilciens, gan autobuss.
Par nozari atbildīgais ministrs Uldis Augulis (ZZS) norāda, ka lietderīgi būtu atteikties no populārāko starppilsētu autobusu maršrutu dotācijām, tās novirzot lauku rajoniem. "Tie ir reisi, kas patlaban strādā ar peļņu," skaidroja U. Augulis, uzsverot, ka mazāk populāriem maršrutiem dotācijas atņemt nav paredzēts, līdz ar to maršrutu slēgšana nav gaidāma. Viņaprāt, daudzviet gan vajadzēs pasažieru pārvadājumus padarīt efektīvākus, jo "te ir jautājums, vai mēs braucam ar 50 vietu lielu autobusu pēc pieciem cilvēkiem vai arī izvēlamies ko piemērotāku".
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) uzskata, ka galvenais ir saglabāt lielāku pretimnākšanu jomās, kurās samazinājumus iedzīvotāji justu vissāpīgāk, proti, vietējos autopārvadājumos laukos. Tur autobusi kursē reti un pirktspēja ir vismazākā. Savukārt, piemēram, maršruts Rīga–Liepāja esot vairāk vai mazāk ir pelnītspējīgs, tur tāda pretimnākšana neesot vajadzīga. "Subsīdijās nav tādu jomu, par kurām varam pateikt strikti, ka saglabājam to pašu līmeni," piebilda A. Vilks.
Tieši SM, plānojot nākamā gada budžetu, ir jārēķinās ar lielākajiem samazinājumiem, kuras tēriņus paredzēts apcirpt par 18,272 miljoniem latu.
Nākamgad taupīs uz autoceļu fonda līdzekļiem, samazinot valsts finansējumu par deviņiem miljoniem latu. Tāpat dotāciju samazinājums būs citām iestādēm – Rīgas lidostai par 1,45 miljoniem latu, Latvijas pastam par 1,06 miljoniem latu. Samazinājums tiks nodrošināts, veicot iekšēju restrukturizāciju un izdevumu pārskatīšanu abos uzņēmumos, tai skaitā veicot administratīvo izdevumu samazināšanu un strukturālu optimizēšanu, kas būtiski neietekmēšot uzņēmumu klientus.