Saeima šodien lēma uzticēt iedzīvotāju iniciatīvas "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" tālāku izvērtēšanu parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) un Sociālo un darba lietu komisijām.
Opozīcijas deputāte Evija Papule ("Republika") aicināja atbalstīt šī lēmumprojekta virzību un mudināja kolēģus no koalīcijas šo jautājumu izskatīt pēc būtības. Politiķe aicināja jau 2022.gada budžetā palielināt finansējumu onkoloģisko slimību ārstēšanai un preventīvām darbībām.
Sašutumu pauda arī viņas partijas biedrs Kaspars Ģirģens ("Republika"), pārmetot deputātiem to, ka viņi noraidīja opozīcijas atkārtoti piedāvāto Digitālo pakalpojumu nodokļa likumu. Viņš teica, ka ar savu balsojumu deputāti parādīja savu patieso seju. "Jums nerūp Latvijas nākotne un Latvijas iedzīvotāju labklājība un veselība," teica Ģirģens, īpaši pārmetot Nacionālās apvienības (NA) pieciem deputātiem, kuri balsojumā atturējušies.
Deputāts norādīja, ka NA iestājas par ģimenēm un bērniem, taču balsojumā par likumu, kurš paredzēja rast nepieciešamo finansējumu zālēm arī daudziem bērniem, politiskais spēks atturējās. Viņaprāt, NA balsis bija izšķirošas, lai opozīcijas sagatavotais likums tiktu nodots atbildīgajai komisijai.
Parlamentāriešus, kuri balsojumā par Digitālo pakalpojumu nodokļa likumu bija pret vai atturējās, Ģirģens sauca par "nožēlojamiem".
NA pārstāvis Rihards Kols debatēs skaidroja, ka šiem opozīcijas deputātiem "ir maz izpratnes par to, kā darbojas un kādas ir regulējuma diskusijas par digitālā pakalpojuma nodokļa ieviešanu". Viņš teica, ka viena valsts šo mehānismu praksē nevar ieviest - to pierādījušas vairākas valstis.
Kols informēja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) jau norit diskusijas, kurās plānots panākt vairāku valstu vienošanos par šo jautājumu. No viņa teiktā izriet, ka tas nepieciešams, lai nodoklis būtu efektīvs instruments nevis "izkārtne un vēlme nacionālai valstij kaut ko iekasēt". Deputāts minēja, ka neviens šos nodokļus valsts kasē neiemaksās, jo būs dažādi šķēršļi un ierobežojumi.
"Varam uzrakstīt skaistu likumu, bet, vai to izdosies piemērot realitātē multinacionāliem uzņēmumiem? Tas ir grūti sasniedzams mērķis, tāpēc vairāk jāfokusējas uz kopējas pieejas veidošanu digitālā pakalpojuma ieviešanā," teica Kols.
Tikmēr partijas "Republika" līderis Vjačeslavs Dombrovskis koalīcijas politiķa teikto apstrīdēja, sakot, ka valstu saraksts, kas ieviesa šādu nodokli, ir iespaidīgs. Viņaprāt, apgalvojums, ka viena nacionālā valsts nevar ieviest digitālo nodokli, neatbilst patiesībai.
Savukārt NA deputāts Aleksandrs Kiršteins pārmeta, ka Dombrovskis maldina nezinātājus, skaidrojot, ka likuma izstrādātājiem būtu arī jāskaidro, cik nodokļa ieviešana katrai valstij izmaksājusi. Kiršteins stāstīja, ka, piemēram, Francijā franču somiņas, kosmētika un konjaks kļuva dārgāki, kas, iespējams, pārsniedza ieņēmumus no nodokļa.
Vienlaikus deputāti bija vienisprātis, ka iniciatīva nododama izskatīšanai divās parlamenta komisijās tālākai izvērtēšanai.
Iniciatīvas pārstāve Gunita Berķe iepriekš parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē uzsvēra, ka medikamenti ir galvenais pamatelements, lai apturētu vēža šūnu vairošanos un "ļaunuma nešanu cilvēkos". Pēc viņas domām, ir absurdi, ka no 40 jauniem medikamentiem pēdējo gadu laikā Latvijā reģistrēti vien četri.
Berķe teica, ka tas ir ļoti sāpīgi, piebilstot, ka iedzīvotājiem jāvēršas dažādās ziedojumu platformās, piemēram, "Ziedot.lv", kur pat ir izveidota speciāla sadaļa onkoloģijas pacientiem. Tajā šobrīd esot 19 aktuāli lūgumi, par kopsummu 800 000 eiro apmērā.
Tāpat esot pacienti, kuri pārdod visu iespējamo un ņem kredītus. "Arī ārsti nereti atzīst, ka viņiem ir ļoti grūti pateikt pacientam, ka viņam nepieciešamais medikaments Latvijā nav pieejams vai netiek kompensēts, un viņam jāmeklē citi veidi, kā dabūt zāles," pauda Berķe.
Viņasprāt, ir absurdi tas, ka šī ir vienīgā joma, kurā ir visvairāk saslimšanu un, kur publiski tiek meklēts atbalsts vai risinājums problēmai. Iniciatīvas autore klāstīja, ka šīs dažādās kampaņas un iniciatīvas pierāda, ka no šī apburtā loka ir jātiek ārā.
Viņa atgādināja, ka jau pavasarī profesionālo ārstu un pacientu organizācijas aicināja nākamā gada budžetā paredzēt 28 miljonus eiro, lai segtu tos medikaments, kas ir iekļauti kompensējamo medikamentu gaidīšanas sarakstā. Berķe informēja, ka šajā sarakstā atrodas medikamenti, kuri iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā gaida pat kopš 2013.gada.
Komisijas sēdē tika minēts, ka tapis arī Onkoloģijas attīstības plāns 2022.-2024.gadam, kura izstrādē piedalījās daudzas organizācijas. Šī plāna indikatīvajos aprēķinos norādīts, ka nākamgad tieši medikamentiem būtu nepieciešami 50 miljoni eiro, 2023.gadā - 72 miljoni, bet 2024.gadā - 86 miljoni eiro.
Turpretī šobrīd apstiprinātajā 2022.gada budžeta projektā šim mērķim iezīmēti 20,18 miljoni eiro, kas ir vēl mazāk par iniciatīvā prasīto summu un krietni mazāk par plānā aprēķināto nepieciešamo naudas apmēru.
Berķe atzīmēja, ka 28 miljoni eiro ir ļoti nepieciešami, lai vismaz dotu iespēju "atsperties". Tāpat sēdē viņa norādīja, ka šo plānu veidoja ar cerību, ka izdosies atrast ceļu, kā Latviju pietuvināt normālai, attīstītai Eiropas valstij. Viņa pauda bažas par to, kāpēc tiek veidots plāns un tērēti resursi, ja to nemaz nevar realizēt.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka skaidroja, ka onkoloģijas plāna galvenie virzieni ir profilakse un skrīnings, ārstēšana un diagnostika, kas finanšu ietilpības ziņā bija dārgākā sadaļa, kā arī cilvēkresursi un vēža reģistrs. Janka norādīja, ka lielāko finansējumu prasa tieši vēža pacientu medikamenti.
Tomēr ņemot vērā piešķirto finansējumu, VM esot izveidojusi šobrīd svarīgākās prioritātes, kas atrisinātu daļu no pastāvošajām problēmām. Ministrijas prioritātes bija vēža skrīnings un tā uzlabojumi, krūšu rekonstrukcijas, dinamiska novērošana pacientiem, kuriem pēc slimības ārstēšanas ir recidīvs, vēža reģistrs un 19 miljoni eiro piešķirti medikamentiem.
Janka arī atzina, ka VM saprot, ka tas nav pietiekami. Savukārt Nozares budžeta plānošanas departamenta direktore Gundega Ozoliņa informēja, ka papildus onkoloģiskajiem pasākumiem piešķirti 49,8 miljoni eiro. Pēc Ozoliņas teiktā, no tiem papildu 20,18 miljoni tiks atvēlēti tieši kompensējamiem medikamentiem.
Ar šo finansējumu plāno uzsākt 381 pacienta ārstēšanu ar jaunajiem, inovatīvajiem onkoloģiskajiem medikamentiem, un tas izmaksās 11,56 miljonus eiro. Vēl 8,6 miljoni eiro paredzēti, lai turpinātu iepriekš uzsākto inovatīvo terapiju 658 pacientiem.
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) piekrita, ka Latvijā inovatīvo medikamentu onkoloģijā ir maz. Viņš stāstīja, ka viņa vadītajā komisijā par šo jautājumu ir runāts vairākkārt, tomēr viņš labprāt piekrita, ka šīs iniciatīvas tālāku izvērtēšanu uzticētu tieši Sociālo lietu komisijai.
Runājot par mērķim kopumā nepieciešamo finansējumu, VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) akcentēja, ka kopumā Onkoloģisko slimību plānam 2022.gadam tika pieprasīti 103 miljoni eiro. Tā vietā piešķirts finansējums aptuveni 30 miljonu apmērā.
No minētajiem 30 miljoniem apmēram 20 miljoni eiro tikšot novirzīti medikamentiem, tomēr, neapšaubāmi, tas esot par maz, teica Dūrītis.
Tāpat viņš informēja, ka šobrīd valstij ir izveidojies 10 miljonu eiro parāds zāļu ražotājiem. Tā esot pārtērēta summa, jo bijuši vairāk pacienti, kurus jāārstē. Šo summu VM plāno lūgt segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" šā gada beigās.