Tiesnešu atalgojuma iekļaušana vienotā atalgojuma sistēmā Temīdas kalpos raisījusi sašutumu. Tiesneši uzskata, ka valdība atradusi veidu, kā apiet Satversmes tiesas (ST) spriedumu un maksāt mazāk, nekā solīts.
Savukārt tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) uzsver, ka izmaiņas veiktas, lai līdzsvarotu tiesnešu atalgojumu ar citām profesijām.
Par spīti faktam, ka tiesnešu algas nākamgad pieaugs par aptuveni 43%, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība nolēmusi tiesāties ar valsti, lai panāktu, ka valdība pilda ST norādījumus. Proti, palielina tiesnešu algas par aptuveni 87%. Biedrības vadītājs Jānis Neimanis uzsver, ka "tiesneši apzinās, ka valsts augstāko amatpersonu izteikumi ir vērsti uz to, lai pamatotu Satversmes tiesas spriedumu tiesnešu atalgojuma jautājumā nepildīšanu".
Arī Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente Iveta Andžāne tieslietu ministram nosūtījusi vēstuli, kurā uzsver, ka demokrātiskā valstī nevar būt runas par ST sprieduma pildīšanu vai nepildīšanu. I. Andžāne norāda, ka sabiedrībā tiek izplatīts nepamatots viedoklis, ka ST sprieduma pildīšanas rezultātā tiesneši saņemtu nepamatoti lielu algu. Viņa precizē, ka arī no Temīdas kalpu ienākumiem tiktu ieturēti 27%. "Saeimas deputātiem paredzētais atalgojums, kā arī piemaksas par piedalīšanos Saeimas komisiju sēdēs, kompensācijas par transporta izdevumiem, par dzīvojamās telpas īri, sakaru un reprezentācijas izdevumiem salīdzinājumā ar esošo tiesnešu atalgojuma sistēmu neliecina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma ir neatbilstoša Latvijas sociāli ekonomiskajiem apstākļiem," uzsver biedrības prezidente.
Slēgtajā sēdē sagatavotie grozījumi paredz, ka no 2011. gada tiesnešu algas aprēķinās pēc koeficientiem. Par pamatu tiks ņemti rajona (pilsētas) tiesas tiesneša ienākumi bez kvalifikācijas klases, kas būs 1157 lati. Sarkansvārčiem tiks maksātas arī prēmijas 7 līdz 35% apmērā no algas atbilstoši kvalifikācijas klasei.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ar šo lēmumu politiķi kārtējo reizi nepilda solījumus un tādējādi vairo neuzticību valsts varai. "Te nav runa par tiesnešu neatkarības graušanu. Ja viņi saņemtu tik, cik solīts, šādu protestu nebūtu," saka politologs.
Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs atzīst, ka vēsturiski tiesnešu darba samaksas jautājumā nav ievērots taisnīgums, tomēr iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā uzskata par pamatotu. "Tas ir loģiski, jo sistēma formalizējas," uzskata A. Borovkovs.
Tieslietu ministrija nepiekrīt, ka, veicot izmaiņas atalgojuma sistēmā, būtu pārkāpti līdz šim dotie solījumi. "Atalgojuma izmaiņu tendences sabiedriskajā sektorā tiek sasaistītas ar valsts ekonomiskās attīstības ciklu. Ekonomiskās izaugsmes laikā atalgojums pieaug, bet recesijas laikā solidāri tiek samazināts, paredzot vispārīgus atlīdzības nosacījumus visiem publiskajā sektorā strādājošiem," uzsver tieslietu ministrs A. Štokenbergs.