Aptauja: Teju puse iedzīvotāju atzīst Latvijas simtgades programmas sniegto iespēju izjust lepnumu par savu valsti

Teju puse jeb 49% respondentu norādījuši, ka Latvijas simtgades programma ļāvusi izjust lepnumu par savu valsti, liecina pētījumu centra SKDS šogad septembrī veiktā reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tapa pēc Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas" pasūtījuma.

Kā šodien konferencē "No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva", ko rīkoja LKA un Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades birojs, norādīja LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece Anda Laķe, 2019.gadā tā atbildējuši 46% respondenti.

Iepazīstinot ar pētījuma par Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējumu par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 1.decembrim rezultātiem, Laķe uzsvēra, ka darbā pētīta astoņu Latvijas simtgades programmas definēto mērķu sasniegšana, no kuriem viens bija valstiskuma vēstures un tā apziņas stiprināšana. Aptaujā 2019.gadā 35% respondentu, bet 2021.gadā 40% aptaujāto atzinuši, ka tika padziļināta izpratne un zināšanas par valsti.

Eksperti atzinuši, ka šim mērķim programmā ir ļoti augsta atbilstība, jo visdažādākā rakstura pasākumos tas bija izteikts. Savukārt pievienotā vērtība ir tas, ka par vēstures notikumiem tika runāts no cilvēciskā aspekta, nebija tikai politiskā un kara vēsture. Tāpat tika aktualizēti sarežģīti, kontroversāli jautājumi un mērķtiecīgi akcentēta mazākumtautību loma vēsturē.

Pēc Laķes paustā, otrs mērķis bija parādīt Latvijas kā nacionālās un eiropeiskas 21.gadsimta vērtības. 2019.gadā 29% iedzīvotāju un 2021.gadā 37% respondentu uzsvēruši, ka programma ļāva uzzināt, ka šajos gados savu simtgadi svin vairākas nacionālās institūcijas. Tāpat 21% respondentu 2019.gadā un 24% aptaujas dalībnieku 2021.gadā akcentēja, ka programma ļāva iegūt zināšanas par Latvijas valsts saikni ar citām Eiropas valstīm, sadarbību zinātnē, mākslā, ekonomikā un politikā.

Ekspertu ieskatā, šim mērķim bija plašs tvērums un ir vairāki spilgti rezultāti, tomēr nav bijusi fokusēta līnija, līdz ar to mērķis izpaudās kā caurviju aktivitāte. Tāpat pētījumā identificēta barjera, proti, citu valsts simtgades svinības veidoja komunikācijas šķēršļus un mazināja notikuma unikalitāti starptautiskajā vidē.

Pētniece norādīja, ka programmas mērķis bija arī komunicēt Latvijas dabas skaistumu, kultūras daudzveidību un mantojumu. 2021.gadā 34% aptaujas dalībnieku norādīja, ka programma palielināja kultūras piedāvājuma daudzveidību.

Savukārt 26% aptaujas dalībnieku 2019.gadā un 32% iedzīvotāju 2021.gadā akcentēja, ka programma ļāva iepazīt līdz šim nezināmas vai neredzētas Latvijas kultūras un dabas vietas. 2019.gadā 23% respondentu un 2021.gadā 30% aptaujas dalībnieku uzsvēra, ka programma ļāva uzzināt par senām Latvijas tradīcijām.

Ekspertu vērtējumā, programmas saturā bija daudz aktivitātes, kas bija vērstas uz dabas un kultūras mantojuma aizsargāšanu un popularizēšanu. Tāpat šim mērķim bijusi pozitīva pievienotā vērtība - izvirzītais mērķis ļoti organiski iekļāvās programmas aktivitātēs.

Viens no programmas mērķiem bija centieni komunicēt Latvijas cilvēku sasniegumus. 2019.gadā 27% respondentu un 2021.gadā 35% aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka programma sniegusi informāciju par Latvijas iedzīvotāju, spilgtu personību sasniegumiem uzņēmējdarbībā, zinātnē, kultūrā māksla, medicīnā un citās jomās.

Laķe norādīja, ka viens no programmas mērķiem bija arī akcentēt atbildības uzņemšanos par sevi, ģimeni, kopienu un valsti. 26% aptaujas dalībnieku 2019.gadā un 32% respondentu 2021.gadā norādīja, ka programma rosināja apzināt savas dzimtas vai dzimtās vietas vēsturi. Savukārt 20% iedzīvotāju 2019.gadā un 24% respondentu 2021.gadā apliecinājuši, ka iegūtas jaunas zināšanas par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem un viņu sasniegumiem.

Lai gan eksperti atzinuši, ka mērķa akcentējums izpaudās fragmentēti un periodiski, tomēr tika stiprināta sabiedrības līdzdalība un tas, ka tā var izpausties ne tikai kampaņveidīgi, bet arī ikdienā.

Tāpat programmā par mērķi tika izvirzīts stiprināt jauniešu radošo iniciatīvu un piederību. Laķe atzīmēja, ka bijis liels norišu īpatsvars, kur jaunieši bija kā mērķa grupa. Latvijas skolas somas iniciatīva ir galvenais apliecinājums programmas fokusam uz jauniešiem. Tā bija viena no augstāk vērtētajām politiskajām iniciatīvām kultūras nozares pārstāvju vidē. Eksperti atzinuši, ka Latvijas skolas soma ir iniciatīva ar visaugstāko ilgtspējas potenciālu.

Pētniece norādīja, ka daudz ticis diskutēts par to, vai programmai ir izdevies radīt paliekošas Latvijas vērtības, tradīcijas un mākslas darbus. Laķe atzīmēja, ka diskusija bijusi par to, kas tiek saprasts ar vārdu "paliekošs" un kurā brīdī var runāt par norišu ilgtermiņa spēku.

2019.gadā 17% respondentu, bet 2021.gadā 22% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka programma ļāva iesaistīties jaunu tradīciju izveidē, savukārt 2019.gadā 32% iedzīvotāju un 2021.gadā 41% respondentu atzina, ka ļāva iepazīt Latvijas valsts simtgades programmā radītus mākslas darbus.

Ekspertu ieskatā, tika radīti spilgti jaundarbi, izceļot simtgades filmu programmu kā izcilu sasniegumu un nacionālās kino nozares izrāvienu. Mērķa pievienotā vērtība ir programmas vērtības un menedžments rosināja netradicionālu norišu uzsākšanu un aktivizēts kolektīvais radošums.

Astotais mērķis bija parādīt Latvijas valsti kā aktīvu starpvalstu un starpkultūru partneri. 18% iedzīvotāju 2019.gadā un 22% respondentu 2021.gadā norādīja, ka programma ļāva iepazīt starptautiskās un kultūras diplomātijas aktivitātes, kas veltītas Latvijas simtgadei.

Ekspertu ieskatā, dominēja atsevišķi spilgti kultūras un radošo sasniegumu reprezentācijas projekti, kā arī programma deva iespēju Latvijai sevi pārstāvēt kultūras diplomātijas aktivitātēs.

Rezumējot apkopoto informāciju, Laķe uzsvēra, ka Latvijas valsts simtgades programma ir skaidrās vērtībās bāzēta, fokusēta uz šo vērtību nostiprināšanu sabiedrībā un ar spēcīgu simbolos balstītu vēstījumu. Tāpat viņa atzīmēja, ka programmas ieviešana bija mērķtiecīga, izmantots oriģināls ideju un satura izplatīšanas modelis, kā arī nodrošināta visu tautsaimniecības sektoru iesaiste.

Turklāt, pēc pētnieces paustā, programma bija emocionāli, finansiāli un sociāli iekļaujoša, turklāt iedzīvotāji, organizācijas un kopienas apliecināja augstu pašiniciatīvu. Laķe arīdzan uzsvēra, ka sasniegt augstāku sabiedrības līdzdalību traucēja sabiedrības etniskā un sociāli ekonomikā nevienlīdzība, kas veido kompleksas barjeras.

Piecu gadu norisēm, ar Ministru kabineta rīkojumu tika piešķirti 31,75 miljoni eiro, no kuriem 1/3 no finansējuma tika novirzīti Latvijas skolas somas iniciatīvai.

LETA jau rakstīja, ka šodien tiešsaistē norisinājās Latvijas valsts simtgades programmas novērtējuma konference "No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva".