Jānis Dinevičs: jānacionalizē Kargina un Krasovicka līdzekļi

Pēc publiski izskanējušās informācijas par Valsts kontroles (VK) veikto pārbaudi par AS "Parex banka" pārņemšanu, kas liecina, ka lielākie ieguvēji no tās ir bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts, būtu nepieciešams izvērtēt iespēju nacionalizēt Valērija Kargina un Viktora Krasovicka bankā ieguldītos depozītus 28 miljonu latu apjomā, uzskata Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.

Turklāt Dineviča ieskatā, "ir lieki mēģināt attaisnoties un teikt, ka to neļauj likumdošana".

Dinevičs uzskata, ka Saeimā un valdībā pārstāvētiem politiķiem ir tiesības un pienākums mainīt likumdošanu, lai būtu iespējams nacionalizēt privātpersonu īpašumus gadījumā, ja šīs personas radījušas zaudējumus valstij.

"Ir steidzīgi jāsakārto likumdošana, lai arī no valsts ierēdņiem un amatpersonām, kuru rīcības rezultātā radušies zaudējumi, tos varētu piedzīt", atzīmē Dinevičs.

"Šis ir jautājums par politisko gribu, kuras šajā gadījumā laikam trūkst,” norāda Dinevičs.

Pēc Dineviča domām, tiesībsargājošajām institūcijām, balstoties uz VK pētījumu, rūpīgi jāizvērtē "Parex bankas" pārņemšanas apstākļi un iesaistīto politiķu lēmumu likumība.

"Iespējams, politiķi, kuri virzīja "Parex" nacionalizēšanu, rīkojās pretrunā ar likumu, pārkāpa pilnvaras, tādā gadījumā bankas pārņemšanu var uzskatīt par nelikumīgu un vainīgos saukt pie atbildības, kā arī nacionalizēt afēras iespējamo pasūtītāju, bijušo bankas īpašnieku, līdzekļus," lēš Dinevičs.

Pēc Vanaga teiktā, VK norāda uz vairākiem pretlikumīgiem momentiem "Parex" lietā, tomēr Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī.

Pēc Dineviča domām, tas liecina, ka valsts naudas izšķērdēšana joprojām turpinās.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais