Evita Zālīte-Grosa: Pieejamais sabiedrības atbalsts bērnu audzināšanā pēdējo gadu laikā ir kļuvis labāks

© Kaspars Krafts / F64

Pieejamais sabiedrības atbalsts bērnu audzināšanā pēdējo gadu laikā ir kļuvis labāks, turklāt situācija ir uzlabojusies arī bērnu, kuri ir bez vecāku apgādības, kontekstā, Labklājības ministrijas (LM) diskusijā sacīja LM parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (JKP).

Atsaucoties uz apgalvojumu, ka patlaban bērnunamos esošo bērnu skaits sarūk, jo viņi kļūst pilngadīgi un "iziet no sistēmas", politiķe norādīja, ka bērnu skaits institūcijās krītas arī labāka sabiedriskā un valstiskā atbalsta dēļ.

"Mēs jau neredzam to daļu, kura vispār neienāk bērnunamā. Tātad, mazie bērni vairs tur nav, un nav jau tā, ka līdz ar šo vai iepriekšējo kampaņu "uz burvju mājienu" pazuda disfunkcionālās ģimenes. Faktiski tās joprojām ir, un bērni tiek izņemti, bet viņi vairs nenokļūst bērnunamā," sacīja deputāte, piebilstot, ka tā vietā apgādību par šiem bērniem drīzāk uzņemas citi sabiedrības locekļi.

Pēc viņas paustā, bērnunamos esošo skaita sarukumā ir būtiski trīs faktori - prevencija, sabiedrības iesaiste, uzņemot bērnus apgādībā, un bērnunamos esošo bērnu pieaugšana.

Runājot plašākā kontekstā par jauniešiem, deputāte minēja, ka pirms vairākiem gadiem nebija arī ārpusģimenes aprūpes centru. Tādējādi politiķe argumentēja, ka arī sabiedrībā bāzētu pakalpojumu pieejamība šajā aspektā nebija tik attīstīta kā šobrīd.

Kā vēstīts, LM šodien organizēja diskusiju par bērnu emocionālo labsajūtu ārpusģimenes aprūpes iestādēs un nonākot ģimeniskā vidē. Kampaņas "Es gribu savas mājas!" iepriekšējā diskusija notika par ārpusģimenes statusiem, adopciju un viesģimenēm un iespējām bērnu uzņemt savā aprūpē.

LM šo kampaņu organizē ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpi, ģimeniskas vides nozīmību bērna veselīgai un pilnvērtīgai attīstībai, un samazināt institūcijās esošo bērnu skaitu, rosinot iedzīvotājus kļūt par audžuģimeni, aizbildni, adoptētāju vai viesģimeni.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais