Covid-19 sertifikātu derīguma termiņš stāsies spēkā 1. martā

© Dmitrijs Suļžics / F64

Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš stāsies spēkā 1. martā, nevis 15. februārī, šodien ārkārtas sēdē nolēma valdība.

Rīkojuma grozījumu anotācijā ir norādīts, ka termiņš tiks pārbīdīts, ņemot vērā, ka Latvijā notiek ļoti strauja Covid-19 izplatība, un šādos apstākļos arī daudzi cilvēki, kam 15.februārī beidzas primārās vakcinācijas derīguma termiņš, un būtu jāveic balstvakcinācija, to nevar paveikt, jo cilvēks ir inficējies ar Covid-19 vai kļuvis par kontaktpersonu un ir jāievēro stingrā izolācija vai mājas karantīna.

Tādēļ apstākļos, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji objektīvu iemeslu dēļ nevar pabeigt balstvakcināciju, Veselības ministrija (VM) norāda, ka ir nepieciešams pagarināt laiku vakcinācijas pabeigšanai līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Tas attieksies uz derīga vakcinācijas sertifikāta saņemšanu pakalpojumu saņemšanai un pasākumu apmeklēšanai valsts iekšienē, bet neattieksies uz ceļošanu. Attiecībā uz ceļošanu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka Covid-19 sertifikātu izsniegšanu un izmantošanu, primārās vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš ir 270 dienas un pēc šī termiņa derīga vakcinācijas sertifikāta saņemšanai ir nepieciešama balstvakcinācija.

Savukārt uz darba pienākumu veikšanu bez izmaiņām attiecas tikai nosacījums par pabeigtu primāro vakcināciju.

Pašreizējais regulējums paredz, ka no 15.februāra Latvijā stāsies spēkā vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņš, kas attieksies uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē, kur nepieciešams uzrādīt vakcinācijas sertifikātu. Vakcinācijas derīguma termiņš netiks attiecināts uz personām līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai balstvakcinācija pašlaik nav nepieciešama. Darba pienākumu veikšanai joprojām saglabājas prasība, pēc pabeigtas primārās vakcinācijas un balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais