Opozīcijas deputāti lūguši Levitam neizsludināt likumu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai

Trīs Saeimas opozīcijas deputāti Māris Možvillo (PCL), Inguna Rībena un Romāns Naudiņš lūguši Valsts prezidentam Egilam Levitam neizsludināt likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.

Deputāti vēstulē prezidentam norāda, ka Saeimā pieņēmusi, viņuprāt, sabiedrībā pretrunīgi un neviennozīmīgi vērtētu likumu, kas paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju.

Kā norādīts likuma anotācijā, likuma izstrādes laikā konsultācijas notikušas vienīgi ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un Rīgas ebreju reliģisko draudzi. Tas nozīmē, ka plašāka sabiedrības līdzdalība nav tikusi nodrošināta un nav izvērtēti citi būtiski aspekti.

Ņemot vērā, ka likuma mērķis un būtība vistiešākajā mērā ir saistīts ar vēsturiskajiem notikumiem, uzskatām, ka nebūtu pieļaujama likuma pieņemšana bez kompetentu vēsturnieku piesaistes.

Likums, pēc trijotnes ieskatiem, ir klaji diskriminējošs pret pārējām Latvijas kopienām, kuras arī cieta represijas Otrā pasaules kara un okupācijas laikā un šāda likuma pieņemšana, par labu tikai vienai etniskai kopienai rada vēl lielāku netaisnību, nekā tā bija pirms likuma pieņemšanas.

Deputāti uzskata, ka, pieņemot likumu, īpaši izceļot tikai vienu kopienu, tiek šķelta sabiedrība un tas neveicina Latvijas tautas saliedētību.

Līdz ar to, sagatavojot normatīvo regulējumu, būtu jānovērš vēsturiski netaisnīgās sekas arī citām Latvijas kopienām: latviešu, poļu, romu, baltkrievu, vācu, lietuviešu un citā.

Iepriekšējos gados, īpaši Covid-19 ietekmes dēļ, strauji pieaudzis Latvijas valsts parāds, kas 2021.gada beigās veidoja 15,1 miljardus eiro, un 2022.gada laikā turpinās strauji pieaugt. Turklāt 2022. 2023. un 2024.gada valsts budžeti paredzēti ar deficītu.

Minētais liecina, ka likuma izpildei būs vajadzīgs papildu finansējums, kas nozīmē papildu aizņēmumu un valsts parāda pieaugumu. Deputāti uzskata, šis nav piemērotākais brīdis šāda Likuma realizācijai, kad Latvijai ir vēsturiski lielākais valsts parāds un tas turpina pieaugt.

Deputāti argumentē, ka aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai un tas ir augstāks rādītājs, kā vidēji Eiropas Savienībā.

Parlamentāriešu ieskatā, lai īstenotu mērķi - sniegt finansiālu atbalstu un novērstu vēsturiskās netaisnīgās sekas, būtu lietderīgāk šo jautājumu skatīt plašākā kontekstā, nekā tikai vienas etniskas kopienas ietvaros.

Ņemot vērā minēto, deputāti lūdz Levitu neizsludināt likumu un prasīt Saeimai tā otrreizēju caurlūkošanu, tādējādi dodot iespēju novērst radušās pretrunas.

Jau ziņots, ka 10.februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Piešķirtos finanšu līdzekļus varēs izlietot arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.