"Piedodiet, bet tualeti izmantot nedrīkst," atvainojas mājas saimniece Vera, "ūdens neplūst prom, saprotiet, ko tas nozīmē." Nedrīkst izmantot arī trauku mazgāšanas mašīnu, dušu un vannu.
Lai no rīta nomazgātos, bļoda jāpiepilda ar ūdeni, pēc tam ūdens jāizlej grāvī, kas atrodas blakus ielai. Ar tualetes vajadzībām jārīkojas līdzīgi. Jūrmalas rajona – Valteru – iedzīvotāji jau kopš vasaras slīkst notekūdeņu un vienkārši nokrišņu radītā slapjuma zampā. "Labi, ka tagad ārā ir mīnusi, citādi, nedod, dies, holeras epidēmija izceltos," bez jokiem nosaka Vera.
Redakcija saņēma jūrmalnieces Veras Belovas vēstuli, kurā teikts: "Kopš vasaras vidus notika Valteru applūšana, tāpēc iedzīvotāji sacēla trauksmi. Mēs aizrakstījām domei vēstuli. Komisija atbrauca, paskatījās, taču rezultātu nebija. Līdz 1990. gadam bija meliorācijas kanālu sistēma, kā arī dienests, kas apkalpoja šo sistēmu. Tagad tā vairs nav. Viss ir aizaudzis, ceļot mājas, ir aizbērti grāvji, taču šos procesus neviena valsts institūcija nav kontrolējusi. Valteri pārvēršas par purvu, bet nevienu tas neinteresē. Nereaģē arī Vides ministrija un sanitārie dienesti. Kāpēc Jūrmalas dome neuzaicina speciālistus, kas mums varētu palīdzēt? Valteros nav pilsētas kanalizācijas, bet tas nozīmē, ka māju tualetes nespēj veikt savas funkcijas, jo ūdens līmenis ir pārāk augsts. Viss, ko esam dārzos izaudzējuši, ir sapuvis, pagrabos ūdens sniedzas līdz ceļgaliem, augi un koki iet bojā, applūdis arī tuvējais mežs."
Valteros, Gulbju ielā, tieši tā arī izskatās, kā stāsta Vera. Nekas nemainījās arī tad, kad iestājās sals: ūdens, kas ļoti nelielos daudzumos tomēr tiek izmantots mājā, krājas virs ledus laukumiem pagalmā un sasalst. "Kaimiņu bērni jau slido pa savu pagalmu," piebilst Vera. Viņa bažījas par pavasari, kad ledus, kas kārtām sasalis dārzā, sāks kust: bez laivas, šķiet, neizdosies tikt ārā no pagalma. Būs arī neciešama smaka, jo sasalušajās kārtās diemžēl ir arī kanalizācijas ūdeņi. Vera stāsta, ka notekūdeņu sūknēšanas mašīnu saukt ik pārdienas ir visai dārgs prieks: viena tās vizīte maksā 15 latus.
Neatkarīgā Jūrmalas domei uzdeva jautājumus par applūstošajiem Valteriem. Atbildēt pieteicās domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis. "Rudenī bija situācijas, kad dažās dienās nolija gandrīz mēneša norma, un pēc tam tā arī nav bijis ilgstošāks sausuma periods, tāpēc esošā meliorācijas sistēma nespēja aizvadīt lieko ūdens daudzumu," saka M. Dzenītis.
Domē esot "atbildīgās amatpersonas", kas konstatējušas, ka "visās pilsētas applūdušajās vietās vienu konkrētu iemeslu nosaukt būtu ļoti grūti". M. Dzenītis vēl piebilda, ka "pēdējos gados pilsētai nebija pietiekami daudz līdzekļu (divu gadu laikā pašvaldības budžets samazināts gandrīz divas reizes), lai varētu uzlabot lietus ūdens novadgrāvju stāvokli. Pēc pārbaudēm veicot ārkārtas remontdarbus, konstatēts, ka daudzviet novadgrāvju sliktajā stāvoklī vainojami paši pilsētas iedzīvotāji, kuri tos aizbēruši gan ar lapām, gan būvgružiem. Tāpat patvaļīgi pārveidotas caurteces, daudzviet tās ieliktas ar mazāku diametru, nekā tām vajadzētu būt, vietām tās ir pat aizbērtas pavisam vai aizmūrētas."
"Jāturpina šogad iesāktais darbs, lai savestu kārtībā tos novadgrāvjus, – tie jāiztīra. Šogad no pašvaldības budžeta šiem pasākumiem jau papildus piešķirti gandrīz 100 000 latu. Nākamajā gadā lietus ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošanai tiek paredzēts iedalīt divas reizes lielāku summu – 200 000 latu. No tiem 30 000 paredzēti projektēšanas darbiem tajos pilsētas rajonos, kuros novadgrāvju sistēma jāveido pilnīgi no jauna vai kardināli jāuzlabo," M. Dzenīša kungs gan nekonkretizēja, kur tieši izlietoti jau 100 000 latu, jo Vera pat ar lielu piepūli nevarēja ieraudzīt uzlabojumus par minēto naudas summu.
Taču izrādās, ka iedzīvotāju sabiedriskajai apspriešanai tiek nodota Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 2010.–2022. 1. redakcija. "Arī tajā iestrādātas būtiskas izmaiņas pilsētas meliorācijas sistēmā. Aicinu iedzīvotājus sekot līdzi sabiedriskās apspriešanas norisēm un izteikt savu viedokli, kas būtu uzlabojams arī ar meliorācijas jautājumiem saistītajā plānojuma sadaļā," mudina M. Dzenītis.
Tomēr iedzīvotāji, nespēdami tikt galā ar nemitīgi augošo nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), rosina šādu permanento plūdu situāciju ņemt vērā, aprēķinot šā nodokļa lielumu. M. Dzenītis teic: "Es izprotu iedzīvotāju attieksmi un zināmā mērā viņiem varu piekrist. Saskaņā ar likumu Jūrmalai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā šogad nācies iemaksāt pusi no nodokļos iekasētās summas. Tas nozīmē, ka mēs iekasējam no savējiem naudas līdzekļus, kas nonāk citu pašvaldību rīcībā. Tajā pašā laikā mums pietrūkst naudas, lai sakārtotu pašvaldības nekustamos īpašumus. Reģionālās reformas rezultātā bija jālikvidē izlīdzināšanas fonds. Ja valdība šo mūsu vairākkārt izteikto aicinājumu sadzirdēs, arī meliorācijas sistēmas sakārtošanā varēsim ieguldīt nesalīdzināmi lielākas naudas summas."
Dzenītis uzsver, ka pozitīva vēsts Jūrmalas iedzīvotājiem ir valdības pretimnākšana jautājumā par NĪN. Valdība ir piekritusi, ka Jūrmalai nākamgad pašvaldību izlīdzināšanas fondā nodokļu ieņēmumu prognoze tiks aprēķināta šā gada apjomā. Apmēram trešdaļa no Jūrmalas iedzīvotājiem šogad nav spējuši nomaksāt NĪN, tāpēc arī šāda prognoze pilsētas budžetam, pēc Māra Dzenīša domām, esot pārlieku optimistiska.
Taču tas viss nemaina jūrmalnieku dramatisko situāciju. Vai domes rīcības vietā jāgaida brīnumdaris pavasaris, kad visi notekūdeņi vienkārši iesūksies zemē?