Bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā: Pēc uzvaras karā atvērsim goda konsultātu Doneckā

© Dmitrijs Suļžics /F64

Pēc uzvaras karā pret Krieviju, Latvija atbrīvotajā Doneckā atvērs goda konsulātu, Ukrainas ziņu aģentūrai "Ukrinform" sacījis bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns.

Latvijas diplomāts, kurš pērn oktobrī kļuva par vēstnieku Polijā, atzinis, ka daudzi negaidīja tādu Ukrainas armijas un tautas cīņas garu, kā arī uzsvēra, ka pat īslaicīgi Krievijas spēku kontrolē nonākušajās pilsētās, piemēram, Hersonā un Melitopolē, aktīvi tiek atbalstīta Ukraina.

"Mani līdz sirds dziļumiem pārsteidza, ka visa Ukrainas tauta aizstāv savu valsti, tā ir īsta varonība. Rietumos maz bija tādu, kas gaidīja, ka Ukraina ne tikai spēs aizsargāties, bet arī uzbrukt," uzsvēra Poikāns, kurš bija Latvijas vēstnieks Ukrainā kopš 2015.gada līdz pagājušā gada rudenim.

Viņš apliecināja, ka Latvija vienmēr ir atbalstījusi un atbalstīs Ukrainu teritoriālās nedalāmības un eiroatlantisko centienu jautājumos.

Diplomāts atgādināja, ka Latvija organizējusi 20 kolonnas ar humāno palīdzību Luhanskas un Doneckas apgabaliem, kur kopš 2014.gada Ukrainas armija cīnās pret Krievijas atbalstītiem kaujiniekiem, kuri pašpasludinājuši tautas republiku izveidi.

Tagad slēgts Latvijas goda konsulāts Slovjanskā, Doneckas apgabalā, bet Poikāns pauda pārliecību, ka tā darbs tiks atjaunots, "bet jau Doneckā".

Latvija Ukrainai kara apstākļos palīdz gan ar bēgļu uzņemšanu, gan uzņēmēju, iedzīvotāju un Aizsardzības ministrijas organizētu humāno un militāro palīdzību, kā arī atbalsta Ukrainas eiroatlantisko integrāciju.

Šobrīd svarīgākais ir panākt mieru atbilstoši Ukrainas nosacījumiem un valsts teritoriālās nedalāmības saglabāšanai, teica Poikāns.

Kā sacīja Latvijas vēstnieks Polijā, Krievija negaidīja tik vienotu Rietumvalstu atbildi ne tikai sankciju, bet arī skaidru nostāju, ka Krievijai, turpinot apdraudēt Eiropas drošību, jārēķinās ar Eiropas Savienības un ASV atbildes pasākumiem.

Poikāns uzsvēra, ka Ukrainai pašai jāizvēlas savs attīstības ceļš un neviens nevar noteikt, kādās aliansēs tai iesaistīties, kā arī pauda pārliecību, ka vispirms ir jāizbeidz karš un tad var padomāt par iespējamām drošības garantijām.

Latvijas diplomāts aicināja Ukrainas iedzīvotājus ticēt savai armijai, uzvarai karā un Ukrainas nākotnei.

Krievija 24.februāra rītā pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka uzbrukumu Ukrainai., valsts robežu šķērsojot no ziemeļiem, austrumiem un 2014.gadā anektētās Krimas pussalas.

Ukrainā izsludināts karastāvoklis un vispārēja mobilizācija.

Prasību pret Krievijas Federāciju Ukraina oficiāli iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā Hāgā.

Latvijā

Aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešams lielāks finansējums, un to var atrast valsts pārvaldē, kā to līdz šim ir pauduši valdības pārstāvji. Tomēr tas ir liels izaicinājums un no valdošās koalīcijas politiķiem prasīs sāpīgus lēmumus, tādēļ, visticamāk, tiks balansēts starp budžeta izdevumu samazinājumu un ienākumu palielinājumu, respektīvi, nodokļu pārskatīšanu, intervijā aģentūrai LETA prognozē bankas "Citadele" galvenais ekonomists un ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Svarīgākais