Aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešams lielāks finansējums, un to var atrast valsts pārvaldē, kā to līdz šim ir pauduši valdības pārstāvji. Tomēr tas ir liels izaicinājums un no valdošās koalīcijas politiķiem prasīs sāpīgus lēmumus, tādēļ, visticamāk, tiks balansēts starp budžeta izdevumu samazinājumu un ienākumu palielinājumu, respektīvi, nodokļu pārskatīšanu, intervijā aģentūrai LETA prognozē bankas "Citadele" galvenais ekonomists un ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Šobrīd politiķu retorikā tiešām izskan tikai tas, ka līdzekļi aizsardzībai tiks atrasti valsts pārvaldē, taču cik tas ir reāli? Piemēram, centrālajā valsts aparātā, skatoties, kādi vidēji ir ministriju kārtējie gada izdevumi - algas un iepirkumi -, lai iegūtu summu, kas ir līdzvērtīga vienam procentpunktam no iekšzemes kopprodukta (IKP), nāktos slēgt kādas trīs līdz piecas ministrijas.
Šobrīd Latvijas IKP ir nedaudz virs 40 miljardiem eiro, līdz ar to viens procentpunkts būtu 400 miljoni eiro. Tā ir ļoti liela summa. Ja skatāmies uz valsts budžeta izdevumu pusi, tad kopējie izdevumi valsts budžetā ir 17,14 miljardi eiro. Līdz ar to 400 miljoni eiro no valsts budžeta izdevumiem veidotu vairāk nekā 2%, par kuriem būtu jāmazina izdevumu puse. Līdz ar to nav tā, ka finansējuma palielināšana aizsardzībai par 1% no IKP nozīmētu valsts izdevumu samazināšanu par 1%. Valsts izdevumi būtu jāmazina par 2,3-2,5%. Tas, manuprāt, ir liels izaicinājums.
Vai, jūsuprāt, tas ir reāli?
Manuprāt, tas ir reāli, bet tas būs diezgan sāpīgi.
Jāsaka, ka pēdējos gados valsts pārvalde ir "uzpūtusies", un, ja mēs skatāmies kaut vai uz vidējās algas pieaugumu valstī, kas pēdējos pāris gadus ir bijis virs 10%, redzams, ka patiesībā publiskajā sektorā pieaugums bijis straujāks nekā privātajā sektorā. Tas nozīmē arī to, ka izdevumi publiskajā sektorā ir kāpuši straujāk nekā privātajā sektorā. Tas liek domāt, ka gan valsts pārvaldes izmērs varētu tikt samazināts, gan arī temps, kādā valsts pārvaldē aug algas. Šogad gan tika noteikts mehānisks ierobežojums tam, kādā tempā aug atalgojums valsts pārvaldē, bet tas jebkurā gadījumā ir pieaugums. Ir jārunā par valsts pārvaldes efektivizāciju un izdevumu mazināšanu.
Tādēļ es domāju, ka tajos 17 miljardos eiro 2,5% aizsardzībai atrast ir reāli. Bet tas būs grūti, jo valdošā koalīcija nebūs ieinteresēta pieņemt sāpīgus lēmumus. Līdz ar to tas viss var ievilkties, tad jau tuvosies Saeimas vēlēšanas, politika ar ekonomiku ļoti savīsies un grūtus lēmumus pieņemt būs vēl grūtāk. Tādēļ, visticamāk, tiks balansēts starp budžeta izdevumu samazinājumu un ienākumu palielinājumu, respektīvi, nodokļu pārskatīšanu.
Šajā ziņā kārts, kas vēl ir Finanšu ministrijas azotē, ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme. Ja paskatāmies uz kaimiņiem Igaunijā, tad viņi izmantoja PVN palielināšanu, lai spētu finansēt aizsardzības izdevumus. Es domāju, ka arī Latvijā būs jāķeras pie PVN likmes palielināšanas.
Tas nozīmē, ka no nodokļu palielināšanas nav īpaši reāli izvairīties, lai arī politiķi par to pašlaik negrib runāt?
Es domāju, ka izvairīties var, bet tas ir politiski grūts lēmums, un, visticamāk, tāds netiks pieņemts.