Reģionālo televīziju apraide būs LTV kanālos

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma pagaidām palikt pie Latvijas Televīzijas (LTV) piedāvātā varianta par iespēju reģionālajām televīzijām izmantot apraides laiku LTV kanālos.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs un divu reģionālo televīziju līdzīpašnieks un vadītājs Jānis Galviņš, asociācija šo risinājumu uzskata par piemērotu pagaidu variantu, taču ne ilgtermiņā.

"Cik ilgi būs šis pagaidu periods, patlaban nav zināms. Taču svarīgākais ir atrisināt jautājumu, kā tehniski tas tiks nodrošināts," skaidro Galviņš, piebilstot, ka jautājumu vajadzētu risināt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kopā ar "Latvijas Valsts radio un televīzijas centru" (LVRTC) un ministrijām.

Komisijas sēdes laikā Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis klāstīja, ka šo jautājumu par reģionālo televīziju iespējām un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību "Lattelecom" ciparu apraides nodrošināšanai nepieciešams izskatīt no juridiskā viedokļa, taču ministrija atbalsta arī variantu par testa režīma apraides pagarināšanu, ja tas ir iespējams, kā arī ierosināja grozīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, lai noteiktu lielākas tiesības reģionālajām un vietējām televīzijām. Beļskis uzsvēra, ka Satiksmes ministrija ir runājusi par LVRTC par iespējām samazināt izmaksas, savukārt centrs ir gatavs izklāstīt savu pozīciju, pamatojot, kādēļ nebūtu iespējams piemērot zemākas cenas.

Izskatot jautājumu par komisijas maksu ieviešanu apraidu licenču saņēmējiem un to, kādēļ šis priekšlikums ticis noraidīts, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevu par apraides un retranslācijas maksu piemērošanu, kas paredzētu diferencēt licenču maksu pēc abonentu un programmu skaita, NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buciniece skaidroja, ka konstatēta juridiska neatbilstība, jo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nav bijis precīzi definēts deleģējums.

Saeimas komisija vienojās, ka šajā gadā vairs nebūs iespējams iesniegt un apstiprināt grozījumus ne Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ne attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Līdz ar to patlaban citu risinājumu, izņemot LTV piedāvāto, nav.

Līdz nākamajai komisijas sēdei, kas notiks 2011.gada 10.janvārī, tika uzdots Satiksmes ministrijai sagatavot ziņojumu, vai juridiski "Lattelecom" pieder monopoltiesības uz ciparu apraides nodrošināšanu, un gadījumā, ja tā nav, sniegt savu skatījumu, kādā veidā reģionālās televīzijas varētu vienkāršāk pāriet uz ciparu apraidi. NEPLP tika uzdots iesniegt priekšlikumus par iespējām piemērot nodevas vai komisijas maksas apraides atļauju izsniegšanas gadījumos, minot nepieciešamos grozījumus likumā un attiecīgajos noteikumos.

Kā ziņots, 8.decembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (V) nāca klajā ar priekšlikumu veikt grozījumus vairākos likumos, lai LVRTC samazinātu apraides cenas, jo, viņasprāt, nav loģiski, ka no sabiedriskajai televīzijai piešķirtās valsts budžeta dotācijas cits valsts uzņēmums sedz ne tikai savas izmaksas, bet arī nodrošina sev peļņu.

Savukārt "Lattelecom" Biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis pauda viedokli, ka šādi likumu grozījumi kropļos tirgu, jo dos priekšrocības valsts iepirkumos valsts komercsabiedrībām, kuras savā piedāvājumā nedrīkstēs ierēķināt peļņu.

Kā ziņots, lai risinātu jautājumu par vietējo un reģionālo televīziju apraidi virszemes ciparu formātā, šo televīziju pārstāvji, LTV un NEPLP konceptuāli vienojusies par iespēju LTV raidlaikā paredzēt vienu stundu reģionālajām televīzijām, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja iesaistītās organizācijas.

Iepriekš reģionālās televīzijas nosūtīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot bažas par reģionālās un vietējās televīzijas pastāvēšanas apdraudējumu Latvijā, jo no 2011.gada 1.janvāra tiks pārtraukta šo televīziju apraide virszemes ciparu formātā.

Kā vēstīts, LTV vietējām un reģionālajām televīzijām piedāvā iespēju raidīt LTV 1.kanālā no rīta un vēlā vakarā, kā arī plūstošu raidlaiku LTV 7.kanālā, 27.novembrī rakstīja laikraksts "Diena".

LTV vadītājs Edgars Kots komentāros par LTV izteikto raidlaika piedāvājumu ir skops, taču citu sarunās iesaistīto teiktais liecina, ka LTV piedāvājusi vietējām un reģionālajām televīzijām 13 minūšu raidlaiku LTV1 kanālā plkst.7.30, kā arī vēl 13 minūtes plkst.23. Tām piedāvāts raidlaiks arī LTV7 kanālā, taču tas, pēc Galviņa teiktā, būšot mainīgs, jo LTV7 kanālā rāda dažādas sporta pārraides, tāpēc to raidlaikus nākšoties pieskaņot. Potenciālais mazo televīziju raidlaiks esot pēc plkst.20 vakarā vai arī pēc plkst.22.

Vietējo un reģionālo televīziju satura raidīšana LTV gan nenozīmējot, ka visi Latvijas iedzīvotāji redzēs vienu un to pašu reģionālo televīziju saturu. Daugavpils iedzīvotājiem nebūs jāskatās ziņas par Liepāju, un otrādi, jo, kā norāda Kots, apraide sadalīta astoņās zonās un katrā reģionā skatītāji varēs redzēt attiecīgā reģiona televīziju veidotās ziņas. Problēmas esot ar galvaspilsētu, kur savas televīzijas nav.

Galviņš laikrakstam atklāj, ka par velti LTV mazajām televīzijām savos kanālos raidīt, visticamāk, neļaus, - par raidlaiku reģionālajām televīzijām nāksies šķirties no aptuveni 300 latiem mēnesī.

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece skaidro, ka šī summa aprēķināta, ņemot vērā vienas apraides minūtes izmaksas LTV.

Galviņš norāda, ka televīzijas ir gatavas atbildīgo Saeimas komisiju lūgt virzīt jautājumu par sabiedriskā pasūtījuma naudas pārdali par labu mazajām televīzijām.