Turpmāk lūšus medīt nedrīkstēs

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

 Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, otrdien nolēma valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.

Eirāzijas lūsis ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kopā ar vēl 26 citiem zīdītājiem.

Tas nozīmē, ka turpmāk lūšus medīt nedrīkstēs.

Kā vēstīts, Valsts meža dienests (VMD) jau 2021./2022.gada medību sezonā vairs nenoteica pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu un līdz ar to arī neizsniedza lūšu medību atļaujas.

Lēmums pieņemts pēc sarunas ar pārstāvjiem no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvaldes, kuras kompetencē ir īpaši aizsargājamo sugu uzraudzība.

2021./2022.gada medību sezonā pēc VMD vērtējuma Latvijā ir ap 1400 lūšu. Iepriekšējā sezonā novērtētais lūšu skaits bijis ap 1300. Pēc VMD rīcībā esošajiem datiem lūšu populācija pašlaik novērtējama kā stabila ar viegli augšupejošu tendenci, ko apliecina dati par populācijas izplatību.

Jau ziņots, ka pērn maijā Saeima pēc ilgām debatēm nolēma iniciatīvu par lūšu medību aizliegšanu nodot tālākai skatīšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Iniciatīvas pārstāvis Jānis Vinters iepriekš pauda viedokli, ka lūšu medībām neesot neviena loģiska, zinātniska vai bioloģiska pamatojuma. Viņaprāt, VMD nepareizi skaita esošos dzīvniekus, kā rezultātā tiek atļauts nomedīt līdz pat 40% no sugas īpatņu skaita.

Vinters aplēsis, ka 2019.gadā Latvijā tika nogalināti 34% no visiem Eiropā nomedītajiem lūšiem, kamēr no visiem Eiropas lūšiem Latvijā to esot mazāk par 10%. Tāpat iniciatīvas autors minēja, ka Latvijā tiek atļauts medīt lūšu mātes un lūšu kaķēnus, kas esot stingri aizliegts pēc Eiropas Savienības direktīvām.

Tikmēr biedrības "Latvijas mednieku savienība" priekšsēdētājs Jānis Baumanis toreiz teica, ka iniciatīvas iesniedzēji apšauba VMD rīcībā esošos datus, par kuriem esot publikācijas starptautiski citējamos žurnālos. "Dati tiek apšaubīti, pretī neko neliekot. Tikai pasakot, ka dati ir falsificēti, jo tie nav izdevīgi datu iesniedzējiem," pauda Baumanis.

Viņš teica, ka medības līdz šim nav bijis serviss, kur mednieki medī, tikai balstoties uz to, ka ļauts medīt tos dzīvniekus, kuri traucē. Tad medības būtu pielīdzināmas kaitēkļu apkarošanai, par ko medniekiem būtu jāsaņem samaksa, uzskata Baumanis.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais