Pirms gada tika aizturēts, bet drīz pēc tam no dienesta Valsts policijā aizgāja augsta ranga amatpersona – Andrejs Sozinovs, kurš ilgus gadus bija Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks. Daļa no viņam inkriminētajiem noziegumiem nu ir nosūtīti tiesai, kam būs jāvērtē, cik pamatotas ir apsūdzības. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka saskaņā ar apsūdzību Sozinovs esot nelikumīgi vācis valsts noslēpumu un legalizējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus caur māju Spānijas kūrortpilsētā Alikantē. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests izmeklē aizdomas par Sozinova nereģistrētu uzņēmējdarbību, jo viņš esot tirgojis no Vācijas ievestas automašīnas.
Andrejs Sozinovs no dienesta Valsts policijā aizgāja pirms gada. Savas gandrīz 30 gadus garās karjeras nogalē viņš vadīja Zemgales reģiona kriminālpoliciju, pirms tam bija Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks un kriminālpolicijas vadītājs. Sozinova karjera beidzās pēc tam, kad pērn maija beigās viņu mājās aizturēja Valsts drošības dienests, izmeklējot aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un izvairīšanos no ziņu norādīšanas valsts amatpersonas deklarācijā.
No šī drošības dienestā sāktā kriminālprocesa vēlāk izauga vēl citi, un viens no tiem nu ir nonācis tiesā. Pirmā sēde ir paredzēta jūlija vidū, un šobrīd norādīts, ka procesu skatīs aiz slēgtām durvīm.
Tomēr apsūdzības būtību “de facto” komentē Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma: “20. aprīlī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra iztiesāšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nodeva kriminālprocesu šīs personas apsūdzībā pēc Krimināllikuma trīs pantiem, tātad, proti, Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, 318. panta pirmās daļas un 85. panta otrās daļas.” Divi pirmie virsprokurores nosauktie Krimināllikuma panti ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Krimināllikuma 85. panta nosaukums ir “Spiegošana”, taču Sozinovam tiek inkriminēta valsts noslēpuma nelikumīga vākšana, par kuru arī ir paredzēta atbildība šajā pantā. Virsprokurore Biezuma stāsta: “Pagājušā gada maijā, uzsākot kriminālprocesu, tika realizēta arī virkne izmeklēšanas darbību, tai skaitā kratīšana personas dzīvesvietā, kuru laikā tika atrasts, izņemts ar valsts noslēpuma objektu saistīti dokumenti, materiāli, par ko personai ir celta apsūdzība. Un tātad šeit man jāpiemin tas apstāklis, ka cita starpā šī informācija saturēja klasificētu vai ar valsts noslēpumu saistītu informāciju, kas attiecas uz simts operatīvās darbības subjektiem, kas ir tātad šis būtiskais kaitējums. (..) Par brīdi, kad amatpersona, bijusī amatpersona, šīs ziņas ieguva savā rīcībā - apsūdzībā tātad šīs darbības ir inkriminētas vismaz kā piecus mēnešus. Tātad tas tiks arī skaidrots iztiesāšanas gaitā.”
Savukārt apsūdzībā par naudas atmazgāšanu runa ir par periodu līdz 2018. gadam, stāsta virsprokurore: “Šajā gadījumā mēs runājam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 67 tūkstošu eiro apmērā, iegādājoties un slēpjot nekustamo īpašumu ārvalstīs, izmantojot sev pietuvinātas personas. Šobrīd nekustamais īpašums ir identificēts, arestēts, un par to tiks lemts iztiesāšanas gaitā.”
“de facto” noskaidroja, ka runa ir par Spānijas kūrortpilsētu Alikanti Vidusjūras krastā. Sozinova advokāts Rinalds Bušs apstiprina, ka apsūdzībā tiek runāts par māju Spānijā, taču noliedz, ka viņa klients būtu iesaistīts naudas atmazgāšanā: “Tā nav viņa nauda, tā nav viņa māja, un vienkārši šobrīd arī savilkt - nezinu, kādu iemeslu dēļ - šo situāciju ar viņa darbību amatpersonas statusā vēl, kurā visi domā, ka viņš ir guvis šos ienākumus, manuprāt, ir ļoti nepareizi un diezgan nepatīkami viņam pašam, ka par viņu tā domā. (..) Tā māja nav saistīta juridiski nekādā veidā ar viņu. (..) Tiešām nav ne faktiskā valdījuma, nav arī nekādu īpašuma tiesību uz šo māju viņam.”
Advokāts gan atzīst, ka kaut kāda saikne ar māju Alikantē Spozinovam esot, taču detaļas neatklāj: “Mēs jau ejam tik ļoti dziļi, ka es negribētu komentēt... Jā, saistība viņam kaut kāda ar šo īpašumu ir, bet jebkādā gadījumā tā nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tās ir sadzīviskas lietas, kas galīgi neattiecas uz naudas līdzekļu legalizāciju.”
Savu vainu Sozinovs pilnībā noraida arī apsūdzības sadaļā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu, saka viņa advokāts: “Es domāju, ka šeit vairāk ir jārunā ne par faktiskajiem, bet par juridiskajiem apstākļiem. Bet jāpiemin vēl viena lieta, ka nav nekāda valsts noslēpuma vākšana notikusi, jo faktiski visas darbības ar dokumentiem un vēl jo vairāk, mēs zinām, šī aizturēšanas reize faktiski notika tad, kad Sozinova kungs vēl pildīja valsts amatpersonas amata pienākumus.”
Advokāts Bušs arī norāda, ka valsts noslēpuma vākšana sākotnējā apsūdzības versijā nebija, bet parādījusies, lietu nododot tiesai. Viņa ieskatā, tas tādēļ, ka kāds esot ieinteresēts, lai sabiedrībā runātu par Sozinova lietu. Nevienu konkrētu ieinteresēto advokāts gan nenosauc: “Tas ir viens no mehānismiem, kā pastāvīgi uzturēt ap viņu tādu sasprindzinājumu apkārtējos cilvēkos, jo, būsim godīgi, es domāju, ka arī savu sadzīvi, ikdienu, darbu ir diezgan pagrūti nokārtot, ja ir apkārt šādas lietas un šāda veida raksti un stāsti par viņu kā spiegu. Kurš Latvijā grib strādāt ar spiegu?”
Valsts drošības dienesta izmeklēšanā joprojām ir arī sākotnēji uzsāktais kriminālprocess, bet vēl viena lieta ir izdalīta un pavasarī nodota izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijai (VID NMP), “de facto” noskaidroja prokuratūrā. VID lietā tiek izmeklēti 2020. gada un pagājušā gada pirmo trīs mēnešu notikumi, stāsta NMP priekšnieks Kaspars Podiņš: “Mēs saņēmām vienu izdalītu kriminālprocesu pret bijušo Valsts policijas darbinieku, ierosinātu pēc Krimināllikuma 207.panta, tātad par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanās. Šajā gadījumā runa ir par automašīnu tirdzniecību, kuras tika iegādātas Vācijā un šeit tālāk jau tirgotas.”
Podiņš uzsver, ka runa nav par pāris gadījumiem: “Varu pateikt viennozīmīgi, ka ir runa par vairākām automašīnām. Tas nav viens, divi vai trīs gadījumi. Jā, konkrēti automašīnas tika pirktas caur cilvēkiem Vācijā un šeit jau tālāk tika realizētas. Un visas šīs pazīmes liecina par to, ka šajā gadījumā bija jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāmaksā arī nodokļi.”
Ja VID izdosies pierādīt nereģistrētu uzņēmējdarbību, būs jāvērtē arī nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā, pieļauj Podiņš. Lētākā no pārdotajām automašīnām maksājusi ap 10 tūkstošiem eiro. “de facto” pārliecinājās, ka Sozinova deklarācijā par 2020. gadu nekādi ienākumi no transportlīdzekļu pārdošanas neparādās.
Andreja Sozinova advokāts Bušs auto tirgošanas lietu “de facto” komentēt nevarēja, jo vēl neesot par to informēts.