Gaisa telpas kontrolieri kopš Ukrainas kara sākuma Latvijas pierobežā novērojuši GPS signāla traucējumus

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Kara pirmajās nedēļās Telegramm kanāli plaši atrādīja Krievijas raķešu un kaujas lidmašīnu uzbrukumus mērķiem Ukrainā. Bet drīz vien militāristi saprata, ka šāda civilistu pašdarbība ļauj okupaniem aplēst, cik precīzi bijuši viņu šāvieni un šobrīd šādus vido publicēt aizliegts, ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Bet Fligt Radar 24 vietnē internetā un aplikācijā telefonos joprojām var sekot līdzi civilo un arī militāro lidaparātu lidojumiem.

Daļu no armijas lidmašīnām, piemēram, reaktīvos iznīcinātājus, šis publiskais radars redzēt nevar. Bet lielās NATO, Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Turcijas un citu valstu armijas kravas lidmašīnas šādi iespējams izsekot.

Katru dienu pār Eiropu Ukrainas pierobežas virzienā pārlido vidēji 5-10 šādi milzeņi. Pēc tam iespējams novērot kā ap lidlaukiem gaisā paceļas militārie helikopteri un mazās privātās lidmašīnas. To lidojumu galamērķi netiek norādīti, bet visticamāk tās piegādā militāro ekipējumu un citas palīdzības kravas līdz pašai robežai.

Fligt Radar aplikācijā iespējams arī sekot kā gar Ukrainas pierobežu Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas teritorijā lido izlūklidmašīnas. Retāk, bet izlūki novērojami pie Kaļiņingradas un virs Suvalku koridora. Kara pirmajā mēnesī Zviedrijas armijas lidmašīnas patrulēja arī gar Latvijas un Lietuvas jūras robežu.

Civilās aviācijas aģentūrā skaidro - lidaparātu lidojumu datus publicē drošības dēļ. To nosaka arī Eiropas regulas.


V/a "Civilās aviācijas aģentūra" direktors MĀRIS GORODCKOVS:

Es domāju to, kas jau šobrīd ir sensitīvs, kuru publikai nevajadzētu zināt, to mēs arī nezinām.

Nu, tas ir mūsu izpratnē. Varbūt ukraiņu izpratnē neko nevajadzētu rādīt.

Bet nu ko es redzu arī mācās un arī mainās arī pieeja informācijai par kaut kādām ieroču piegādēm mēs uzzinām tikai tad, kad viņa jau ir tur. Agrāk, tiklīdz par to sāka runāt, tā jau uzreiz tas aizgāja medijos. Pareizi jūs arī sākāt, ka šī informācija ir daudz skopāka šobrīd.

Tieši tāpēc arī mums tā interese, varbūt, ka šo varētu tā kā nav noslēgt.

Nav izslēgts, ka arī šis tiks izslēgts un pamanīts kā problēma.

Kopš 24.februāra Civilās aviācijas aģentūra Latvijas pierobežā biežāk kā līdz tam novērojusi Krievijas mēģinājumus pārbaudīt gaisa uzraugu modrību. Traucēts GPS signāls, notikuši mēģinājumi iekļūt arī Latvijas gaisa telpā.

V/a "Civilās aviācijas aģentūra" direktors MĀRIS GORODCKOVS:

Virs Baltijas jūras ir bijis traucēts GPS signāls. Ne tikai mums, bet arī citām valstīm, kas ir ap Baltijas jūru. Ir n-tie gadījumi vairāk kā parasti, kad Krievijas Federācijas civilās lidmašīnas ir ziņojušas par ārkārtas situācijām dažādām. Lai varētu ielidot mūsu gaisa telpā. Ir bijuši vairāki ziņojumi arī no Krievijas Federācijas civilajām lidmašīnām par dažādiem spridzekļu draudiem, spridzināšanas draudiem lidojuma laikā uz borta. Mūsu pārvadātājs saņem vairāk kā parasti draudu zvanus ļoti specifiskus, ļoti konkrētus, kas arī izraisa lidojumu aizkavēšanos. Jo tās lidmašīnas tiek pārbaudīts, kas arī agrāk tā nav bijis vai tādā apjomā nav bijis.

Ja Ukrainā un tās pierobežā Krievija karo ar ieročiem, pārējā pasaulē karš notiek ar informāciju un Krievijas ietekmes aģentiem. Šajā nedēļā Davosas forumā savulaik ieteikmīgais ASV Valsts sekretārs Henrijs Kisindžers paziņoja, ka Ukrainai jāatsakās no okupētajām teritorijām par labu Krievijai, jo tikai tā iespējams izbeigtu karu.

Kā intervijā "Nekā Personīga" saka Ukrainas viena no lielākā izdevuma "Kyiv Independent" galvenā redaktore, pirms 10 dienām "The New York Times" redaktora slejā publicētie izteikumi, ka "Krievija eost pārāk spēcīga", Ukrainai ir jāpieņem "sāpīgs kompromiss" un jāatdod Krievijai dažas teritorijas, atspoguļo arī daļas ASV elites viedokli, kas uzskata - Ukraina vienalga zaudēs, un jābeidz tai palīdzēt, lai viss beigtos vēl ātrāk.


"Kyiv Independent" galvenā redaktore OLGA RUDENKO:

Kad "The New York Times" redaktora slejā raksta, ka Ukrainai vajadzētu atdot daļu teritorijas Krievijai, tas patiesībā nozīmē ļaut piespriest nāves spriedumu desmitiem tūkstoš civiliedzīvotāju, kas šajās teritorijās tiks nolaupīti, spīdzināti, izvaroti, ja Krievija ienāks šajās teritorijās. Kā kāds ko tādu var piedāvāt - es nezinu. Es uzskatu tas ir pilnīgi amorāli. Laikā, kad šis viss notiek, un mēs redzam, ka Krievijas armija nebūt nav tik spēcīga kā mēs uzskatījām, joprojām atrodas cilvēki rietumos, kas saka, ka mums jāpadodas. Kad tu to lasi un dzirdi, īpaši, ja tas nāk no dažādiem avotiem vienlaikus, tun nevari nedomāt, ka tur visam apakšā ir kādas Krievijas intereses. Un tā nav nejaušība, ka tas tā notiek. Un tu nespēj nedomāt, ka Maskavai ar to ir kāda saistība.


Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centra dibinātāja ĻUBOVA CIBUĻSK:

Jūs patiesībā spējat satricināt Krieviju, un piespiest Krieviju kapitulēt. Jūs to varat. Bet tika pat svarīgi ir šo konfliktu neļaut iesaldēt. Jo tieši tas ir, ko Krievija vēlas. Krievija mūs vēlas demorilazēt, nogurdināt un novērst uzmanību no kara.

Gan Ukrainas gan arī Latvijas stratēģiskie komunikācijas pētnieki "Nekā personīga" atgādina, ka Krievija ar latviešiem cenšas izdarīt to pašu, ko līdz karam darīja Ukrainā. Un tas ir bīstami.


Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centra dibinātāja ĻUBOVA CIBUĻSKA:

Ja jūs uzmanīgi skatāties Krievijas propagandas "medijus", jūs redzēsit kā viņu dehumanizē arī jūs. Kā viņu dehumanizē citas nācijas. Tieši tas notika ar mums. Viņi mūs dehumanizēja. Krievu tauta vairs neuztvēra mūs kā normālus cilvēkus. Un nu mēs redzam to, ko redzam. Mēs redzam šīs absolūtās viņu pastrādātās zvērības pre mūsu cilvēkiem. Kad piedzīvojām Buču, Irpiņu un mēs viņus patriecām no Kijivas reģiona, daudz cilvēku bija šokēti un uzdeva vienu un to pašu jautājumu - ko mēs viņiem esam nodarījuši? Kāpēc viņi mūs tik ļoti ienīst? Mēs tikai vēlamies dzīvot patstāvīgi, ar savu kultūru, valodu, paši ar savu identitāti. Mēs neesam drauds Krievijai. Bet kaut kād viņi mūsu pastāvēšanu uztver kā apdraudējumu viņu pastāvēšanai.

Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs RIHARDS BAMBALS:

Un pret mums arvien vairāk tiek vērsts vēstījums, ka arī Latvija ir fašistiska, arī Latvija ir nacistu valsts. Ka tas jaunietis, kurš ar Krievijas karogu tika apcietināts 10. maijā, ka tas ir tāds tā kā krievu pavasara simbols. Velkot salīdzinājumus ar arābu pavasari. Protams, pasniedzot tos visus notikumus, daudz lielākus, daudz krāsainākus, nekā viņi bija patiesībā, kur bija pārsimts cilvēku. Tas tiek pasniegts kā visas Rīgas, visas Latvijas kā tāda krievu sacelšanās. Un, protams, rusofobija ir tāds klasisks naratīvs naidīgais pret Latviju. Tajā skaitā arī vēstījums, ka Latvijas krievi var doties uz Krieviju, jo taču ir arī atvieglots vīzu režīms, un tur viņus neviens neapžēlos. Nu tie ir tie vēstīm, ko mēs redzam.


"Kyiv Independent" galvenā redaktore OLGA RUDENKO:

Svarīgākā lieta, ko cilvēkiem Latvijā nepieciešams saprast, ka viņi nevar atļauties aizmirst par karu Ukrainā. Jo ir viegli par to aizmirst. Pavasaris ir klāt, laiks jauks. Nav gaisa trauksmes sirēnas jūsu pilsētā. Ir viegli aizmirst un vienkārši turpināt savu dzīvi. Un pāršķirt nākamo stāstu ziņās. Bet, ja jūs tā izdarāt, jūs apdraudat sevi un savu valsti. Jo Krievija nepārtrauks karu Ukrainā. Karam jāturpina pievērst uzmanību un pret Kreiviju jāturpina izdarīut spiedienu. Un ir jāsaprot, ka tas viss ir neiedomājami tuvu. Šī ir pirmā reize, kad es Kopš kara sākuma esmu izbraukusi ārpus Ukrainas. Es braucu caur Polijas pilsētu Krakovu un biju tik ļoti pārsteigta par to, ka tas ir tik tuvu Ukrainai. 3 stundas no robežas un pilsētair pilnīgi normāla. Un es tikai ceru, ka cilvēki šeit to saprot. Cik tuvu tas patiesībā ir. Un kā notikušais Ukrainā var ļoti viegli pārmesties uz citām Eiropas valstīm un pilsētām. Arī austrumeisrompā. Mēs Kijivā nekad nepieļāvām domu, ka mums metīs virsū bumbas. Ka raķetes no debesīm iznīcinās mūsu pilsētu. Un karš var atnākt uz jebkuru pilsētu. Neviens nav drošībā, kamēr brutālais spēks Krievijā cenšas izbeigt demkrātiskās pasaules pastāvēšanu tas, kas šobrīd notiek ir karš starp diviem vērtību poliem - šis ir karš, kas parādīs, kāda pasaule turpmāk izskatīsies. Un, ja rietumi vēlas saglabāt pasauli, kādu tie pieraduši redzēt, viņiem ir jādara viss, lai palīdzētu Ukrainai. Jo tas tiek izlemts šobrīd. Un tas tiek izlemts Ukrainā.

Lai pārliecinātu rietumus, ukraiņu atbalstītāji izmēģinājuši dažādus līdzekļus. Tapuši arī video, kuros imitēti uzbrukumi lielākajām Eiropas pilsētām, lai šādi silto pavasara sauli baudošos eiropiešus atmodinātu. Šāds video tapis arī par Rīgu.

Svarīgākais