Situācijā, kad NATO iestājas Somija un Zviedrija, kardināli mainās visa aina reģionā, un tas Latvijai ir kā glābšanas riņķis, valstu uzaicināšanu pievienoties NATO atzinīgi vērtēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs un deputāts Edvīns Šnore (NA).
Līdz ar Somijas un Zviedrijas pievienošanos organizācijai Baltijas jūra kļūtu par NATO iekšējo "ezeru", minēja Šnore, norādot uz pastāvošajām bažām par Baltijas valstu norobežošanu no sabiedrotajiem gadījumā, ja Krievija un Baltkrievija "nogrieztu" Suvalku koridoru. Viņaprāt, ziemeļvalstu pievienošanās NATO šīs bažas kliedētu.
Tāpat politiķis atzinīgi vērtēja NATO lēmumus, kas attiecas uz sabiedroto kaujas grupas stiprināšanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā. Kā minēja Šnore, vēl nav konkrētas skaidrības, par kādu karavīru skaitu spēki tiktu palielināti, tomēr, tā kā to ir paredzēts padarīt par brigādi, tad kaujas grupu varētu palielināt trīskārtīgi. Turklāt tiks palielināts ne tikai karavīru skaits, bet arī militārās tehnikas daudzums un spējas, atzīmēja komisijas sekretārs.
Arī patstāvīgās bāzes štāba izveidošana Polijā un Rumānijā, kā uzskata Šnore, paātrinātu palīdzības sniegšanu potenciālā Krievijas uzbrukuma gadījumā arī Latvijai.
Gribētos, lai arī Latvijā tiktu izveidots štābs uz patstāvīgas bāzes, minēja deputāts, atzīmējot ka viņš kā komisijas pārstāvis arī esot vienmēr par to iestājies. Arī apmeklējot ASV 2018.gadā un tiekoties ar kongresmeņiem, Šnore esot uzsvēris, ka šāds patstāvīgs štābs būtu nepieciešams, tāpēc, kā pauda deputāts, sabiedrotie šo Latvijas vēlmi zina un saprot.
Primāri pēc NATO samita Latvijai jāgatavojas kaujas grupas stiprināšanai, nodrošinot visu nepieciešamo infrastruktūru, transportu un pārējos resursus, lai nepieļautu situāciju, ka rodas problēmas, kad Latvijā ir ieradušies ārvalstu karavīri un tehnika, pauda Šnore.
Savukārt kopumā deputāta un Nacionālās apvienības frakcijas nostāja ir, ka valstī ir jāievieš obligātais militārais dienests, lai jauniem Latvijas pilsoņiem sniegtu militārās iemaņas un lai valsts būtu gatava, ja notiktu Krievijas iebrukums.
Jau rakstījām, ka Ziemeļatlantijas padomes valstu vadītāju līmenī Somija un Zviedrija ir oficiāli uzaicinātas sākt pievienošanās procesu NATO.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda cerību, ka tuvāko desmit dienu līdz divu nedēļu laikā Ziemeļatlantijas padomes sēdē varētu notikt oficiāla abu valstu pievienošanās protokola parakstīšana, kam sekos ratifikācijas process visās 30 NATO dalībvalstīs.