Drošībnieki brīdina: Tuvojas noziedzības vilnis

© Pixabay

Kamēr sabiedrības prātus nodarbina arvien pieaugošas bažas par ekonomisko un elektroenerģijas krīzi, ir daļa sabiedrības, kas risinājumu redz noziedzībā. Drošībnieki brīdina - Latvijai tuvojas noziedzības vilnis, kas saasinās nokaitēto situāciju gan valstiskā, gan starppersonu attiecību līmenī, un tai ir jāgatavojas jau laikus.

Ekonomiskās krīzes izraisa noziedzības pieaugumu

Ikkatra krīze sev līdzi nes pārbaudījumus, izņēmums nav nedz Krievijas sāktais karš Ukrainā, nedz Covid-19 pandēmija, ar kuras izraisītajām piespiedu pārmaiņām un klātbūtni sadzīvojam jau vairāk nekā divus gadus. Tikai turpmāk sadzīvosim nu jau ar jaunu parādību - noziedzības vilni. To apliecina arī Valsts policijas (VP) 2020. gada darbības pārskats, kurā atspoguļota pandēmijas negatīvā ietekme uz noziedzības ainu valstī - pieauga ne tikai zādzību un krāpšanas interneta vidē apjoms, bet arī kibernoziedzības riski un viltus ziņu izplatība. Paaugstinājās arī ģimenes konfliktu skaits - ārkārtējās situācijas laikā, salīdzinot ar analoģisku 2019. gada laika periodu, VP reģistrējusi 4740 izsaukumus uz ģimenes konfliktiem, kas ir par 950 izsaukumiem vairāk nekā 2019. gadā.

Tāpat pieaudzis tīšas mantas bojāšanas gadījumu skaits - pirms diviem gadiem tie bija 3804 gadījumi jeb par 24 gadījumiem vairāk nekā 2019. gadā, un galvenokārt par apdraudējuma objektu kļuva nekustamais īpašums, automašīnas un sabiedriskās vietās esošie objekti. Krīzes radītā ietekme bija jūtama arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā - 2020. gadā likumsargi kopumā arestējuši noziedzīgi iegūtu mantu 541 489 074 EUR vērtībā, kas vērtējams kā 226,4 miljonu EUR pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu.

2008. gada krīze kā pierādījums

Ja ar šiem faktiem vēl ir par maz, lai iezīmētu tuvojošos draudus Krievijas uzsāktā kara un tā izraisīto ekonomisko grūtību priekšā, talkā nāk dati no 2008. gada ekonomiskās krīzes - Valsts policija, izvērtējot noziedzīgo nodarījumu dinamiku, secinājusi, ka absolūtās vērtībās bija redzams noziedzības uzplaukums, proti, salīdzinājumā ar 2007. gadu par 4125 gadījumiem pieaudzis zādzību skaits, sasniedzot 23634 reģistrētas zādzības [2]. Kas attiecas uz izdarīto zādzību skaitu no tirdzniecības objektiem - VP rīcībā esošā statistika rāda, ka šajā jomā tas paaugstinājies par 1363 gadījumiem, sasniedzot 3077 zādzības, un to skaits pieaudzis Daugavpils pilsētā un rajonā, kā arī Rīgā un Rīgas rajonā. Tāpat valstī pieauga krāpšanu skaits - tie bija 1730 krāpšanas gadījumi jeb par 612 gadījumiem vairāk nekā 2007. gadā, un lielākais to skaita pieaugums tika novērots Rīgā un Rīgas rajonā.

Diemžēl valstī palielinājās arī reģistrēto noziedzīgu nodarījumu skaits, kas saistīts ar šaujamieroču pielietošanu, sasniedzot 90 reģistrētus gadījumus jeb par 22 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pielietojot šaujamieroci, tika izdarītas 38 laupīšanas (par 14 vairāk nekā 2007. gadā) un 12 slepkavības un smagi miesas bojājumi (par 4 vairāk nekā 2007. gadā). 2008. gadā valstī kopumā tika reģistrēti 57178 noziedzīgi nodarījumi - par 4442 jeb 8,42% vairāk nekā 2007. gadā.

Eksperti lēš, ka ieilgušā Krievijas-Ukrainas kara radītā saspīlējuma un dzīvesveida pārmaiņu dēļ gaidāmi satricinājumi sabiedrības iekšienē - tie rezultēsies jaunā noziedzības vilnī, ar kuras sekām būs jācīnās mums visiem.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais