Krievijas troļļu melu kampaņā Facebook viltotas arī Latvijas ziņu lapas Delfi un LSM. Krievijas troļļi kampaņā Facebook izmantojuši arī Saeimas deputāta kandidātu Bremani. Bijusī iekšlietu ministre atklāj, ka viņas un palīdzes Twiter konti piedzīvojuši troļļu uzbrukumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Raidījumā vēsta par lielāko informatīvā kara operāciju soctīklos kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pētnieki atklāja vairāk nekā 60 mājas lapas, kas atdarināja lielākos Eiropas medijus. Arī no Latvijas. Lai neīstās lapas reklamētu, izmantoti vairāk nekā 2000 "Facebook" konti. Krāpnieki tam iztērēja 100 tūkstoš ASV dolāru. Visticamāk Krievijā tapušās troļļu shēmas autori izmantojuši arī kādu Alda Gobzema partijas biedru.
Jūlijā Facebook un citu soctīklu vidē sāk klejot ziņas, ka vairāki lielākie Eiropas valstu laikraksti apšauba Ukrainas spēju sasist Krieviju. Lielbritānijā The Guardian apšauba Krievijas pastrādātos kara noziegumus Bučā. Tie esot inscinējumi. Itālijas lielākā ziņu aģentūra iebilst Ukrainas pozīcijai labības graudu strīdā. Vācu Der Spiegel raksta - Eiropai draud nosalšana, ja Krievija aizgriezīs savu gāzes krānu.
Visi šie raksti bija viltojumi. Tie publicēti neīstās mājas lapās, kas atgādināja ārvalstu laikrakstus. Ietekmes operāciju atklāja Facebook īpašnieks "Meta", palīdzot domnīcas "Atlantic Council" dezinformācijas pētniekiem. Arī no Latvijas.
Troļļu profīli izplatīja viltoto mediju rakstus, pārkot reklāmas vietas Facebook. Tam iztērēti ap 100 tūkstoš ASV dolāru. Tik pat troļļu fermas samaksāja pirms Donalda Trampa ievēlēšanas 2016.gadā. Salīdzinot ar būtisko ietekmi uz Trampa kampaņu, ko tolaik panāca visticamāk Krievijas troļļi, šoreiz panākumi izpalika. Facebook ieviesis daudzus drošības filtrus un neīsto kontu aktivitātes ātri izķer.
Šis ir bijušais Latvijas pārstāvis Dubaijā, kurš šobrīd tiek tiesāts par lielas naudas summas izkrāpšanu no Ārlietu ministrijas. Pirms vairākiem gadiem Rūdolfam Bremanim izdevās pie viena galda Apvienotajos arābu emiratos apsēdināt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, vietējo šeihu un Aināru Šleseru. Bremanis aktīvi rīkoja pret Covid protestus. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Alda Gobzema "Katram un katrai".
Dezinformācijas pētnieki pamanīja, ka arī Bremaņa video, kurā viņš sūdzas par iznīcināto Latvijas kuģniecību, izmantots Krievijas troļļu kampaņā.
Šogad 9. un pēc tam arī 10.maijā pie vēl nenojauktā Okupācijas pieminekļa notika policijas saķeršanās ar pieminekļa aizstāvjiem. Dažas dienas vēlāk iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņo, ka aiziet no ministres amata.
Šobrīd bijusī iekšlietu ministre sarunā ar Nekā personīga atklāj, ka viņas birojs piedzīvojis interneta troļļu uzbrukumu. Pavasarī viņai un arī Golubevas padomniecei Lindai Curikai Twiter vietnēs pēkšņi uzradušies vairāki simti jauni anonīmi lietotāji, kas mērķtiecīgi un kampaņveidīgi izplatījuši un pavairojuši naidīgus komentārus. Curika un Golubeva neizslēdz, ka piedzīvotais uzbrukums saistīts ar ietekmi no ārvalstīm.
Satversmes aizsardzības biroja direktors min, ka virtuālajā telpā Ukrainas kara laikā Latvija piedzīvo pārsvarā tā saucamos DDOS uzbrukumus, kas paralizē sistēmu un mājas lapu darbu. Karš Krieviju esot novājinājis. Vēlme uzbrukt Latvijai ir, bet spējas sarūk.