Nevis vienkārši, bet “inovatīvi” hospisa pakalpojumi - tādu atbildi izmocīja Sabiedrības fonda (SIF) sekretariāta direktore Inese Kalvāne un SIF padomes priekšsēdētāja Karina Ploka, izpildot lūgumu sniegt kaut vienu piemēru par 11,8 miljonu eiro iztērēšanu sadaļā “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā".
Publiskajām runām par SIF likvidēšanu SIF ir licis pretī pats savas padomes lēmumu apstiprināt SIF darbības stratēģiju uz nākamajiem pieciem gadiem. Lietas būtība tāda, ka SIF funkciju izbeigšanas vai pārdales rosinātāju priekšgalā ir valdošajā koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības ekonomikas ministrs Viktors Valainis, bet fonda padomē vieta piešķirta šīs pašas partijas deleģētajam labklājības ministram. Šajā amatā Ulda Auguļa vietā tagad stājies Reinis Uzulnieks. SIF bija sarīkojis savas stratēģijas prezentācijas gandrīz kā speciāli tāpēc, lai “Neatkarīgā” varētu pajautāt un K. Ploka - atbildēt, ka padomē neesot bijušas nekādas runas par SIF darbības plānu apstiprināšanas atlikšanu līdz koalīcijas lēmumiem par fonda tālāko pastāvēšanu vai nepastāvēšanu. Padomes lēmums pieņemts par spīti tam, ka viens no koalīcijas partneriem publiski uzstāj uz diskusiju par to, “ar ko tad SIF nodarbojas un kāpēc tas tik neaizstājams” arī tādā brīdī, kad “redzam, kāda nepietiekamība finansējumam, kas saistās ar aizsardzības jomu".
Savā pamatdarbā Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K. Ploka lika manīt, ka šādi izteikumi vairāk attiecas uz partiju pozicionēšanos pirms pašvaldību vēlēšanām nekā uz naudas pārdalīšanu nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesā.
SIF nākotnes plānu pavēstīšanas pasākumā I. Kalvāne vēl uzkrītošākā veidā atkārtoja to pašu, par ko “Neatkarīgā” jau ir rakstījusi sakarā ar viņas uzstāšanos Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā: “Signāls: nepakļausimies "taupības kampaņas" spiedienam.”
I. Kalvāne nebija papūlējusies pagrozīt nevienu vārdu savā prezentācijā, kas būvēta no saukļu virknes: “SIF nodrošina efektīvu sabiedrības saliedētības politikas īstenošanu, veicinot iekļaujošas sabiedrības veidošanos, kurā ciena dažādību. SIF ir nozīmīga, profesionāla un uzticama organizācija saliedētas un ilgtspējīgas sabiedrības stiprināšanā. Mums ikviens cilvēks ir vērtība. Mēs apzināmies, atzīstam un atbalstām dažādību. Mēs veidojam saliedētu un pilsoniski aktīvu sabiedrību, kurā ikviens jūtas pieņemts un novērtēts...”
Uz līdzīgiem solījumiem Saeimā iešļūkušie deputāti I. Kalvānes uzstāšanos uzņēma ļoti atzinīgi bez jautājumiem, kādus varētu uzdot arī viņiem par to, ko viņi reāli paveikuši savu solījumu izpildē. Turpretī žurnālistiem nav jāuzmanās neuzdot jautājumus, kādus viņi paši negribētu saņemt. Tāpēc tika uzdoti jautājumi, uz kādiem I. Kalvāne nebija sagatavojusies. Visa viņas biogrāfija ir ierēdnes karjera, no kuras iepriekš gandrīz desmit gadi pavadīti Valsts kontrolē. Tātad iestādē, kas eksaminē citus ierēdņus pareizu atskaišu sniegšanā. Ierēdņu saziņā ar to pilnīgi pietiktu, ka 11,8 miljoni eiro tikšot veiksmīgi apgūti “jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā”. Plašsaziņas līdzekļu auditorijai ar to nepietiek. Sakiet, kas tie par pakalpojumiem un kas tajos būs jauns?
Galu galā I. Kalvāne un K. Ploka ar kopīgiem spēkiem spēja nosaukt kaut vienu pakalpojumu, kas patiešām aktuāls un kļūs aizvien aktuālāks novecojušajam Latvijas iedzīvotāju kopumam. Labi, ka kļūs pieejamāka daudzos gadījumos lielu pirmsnāves ciešanu atvieglošana. Ja šāda palīdzība būs kaut cik reāla, tad paldies iestādei par vārdu mežģīnēm, ar kādam Latvija norēķinās par ES naudu tādiem pasākumiem, kādus Latvijas valsts budžets nevar atļauties. Ja ES instances prasa lietot vārdus “jaunas pieejas” un “sabiedrībā balstīti pakalpojumi”, tad lietosim šos vārdus. Šādi vārdi ir orientieri, kā pretendentiem uz SIF dalīto naudu sacerēt tādus hospisa pakalpojumu sniegšanas aprakstus, ar kādiem izkonkurēt citus pretendentus uz šo pakalpojumu sniegšanu.
Latvijas tagadējo iedzīvotāju novecošana un izmiršana loģiski noved pie nākamā SIF uzdevuma aizvietot šos iedzīvotājus ar ieceļotājiem. Šogad no Latvijas valsts budžeta jāiztērē 4,6 un 2,8 miljoni eiro, lai no Ukrainas uz Latviju kara dēļ atbēgušajiem cilvēkiem mācītu latviešu valodu un sniegtu “kultūrorientāciju”. Vairāku turpmāko gadu laikā jāapgūst 1,3 miljoni eiro ES naudas “Vienas pietura aģentūrā”, kas konsultēs Latvijā nonākušos ārvalstniekus par procedūrām ilgākai palikšanai Latvijā, un 1,9 miljoni vēl citiem interesentiem un entuziastiem (sociālajiem darbiniekiem un mentoriem) palīdzēt patvēruma meklētājiem. Arī Ukrainas bēgļiem no ES fondiem paredzēta maza naudas porcija 155 tūkstošu eiro apmērā.
Par latviešu valodas mācīšanu ukraiņiem un jebkuriem citiem cittautiešiem jājautā, kāda šiem cilvēkiem motivācija mācīties eksotisku, t.i., ārkārtīgi mazskaitlīgas un izmirstošas tautas valodu? Ukraiņu gadījumā jāatgādina arī tas, ka rit jau ceturtais gads karam Ukrainā, kura dēļ daži desmiti tūkstošu ukraiņu atbēga uz Latviju. Ja šie cilvēki vairāk nekā trīs gadu laikā Latvijā nav apguvuši latviešu valodu pamatlīmenī, kāda apgūšanu organizē SIF, tad tas lieku reizi apliecina viņu motivācijas trūkumu. Tajā skaitā apliecina arī to, ka pat Latvijā bez latviešu valodas var iztikt.
Rakstisko atbildi uz SIF pasākuma izraisītajiem jautājumiem SIF sāka ar to, “ka kategoriski noliedz, ka latviešu valoda būtu eksotiska, izzūdoša vai nevajadzīga”. Taču tad atliek atgādināt par miršanas atvieglošanas pakalpojumu, pie kā abas fonda augstākās vadītājas pieķērās kā pie salmiņa, lai ar kaut ko saprotamu un ticamu aizsegtu 17,6 miljonu iztērēšanu no Latvijas valsts budžeta šogad un 39,6 miljonu iztērēšanu no ES fondiem kopā 2025.-2029. gada periodā.
Tā ir taisnība, ka “latviešu valoda ir valsts valoda un viena no oficiālajām Eiropas Savienības valodām un tās prasmes ir būtiskas pilnvērtīgai dzīvei Latvijā” un “iespēja iegūt valsts un pašvaldības pakalpojumus, augsti kvalificētu darbu, izglītību, u.c.,” kā uzskaita SIF. Nav taisnība SIF, ka tas viss “neatkarīgi no personas uzturēšanās ilguma Latvijā". Ceļš līdz šiem labumiem aizņem daudzus gadus. Uzskatāmākais piemērs šo labumu gūšanai ir 1974. gadā Libānā dzimušais Hosams Abu Meri, kurš Latvijā ieradās 1993. gadā un par ministru kļuva 2023. gadā.
Tādējādi latviešu valodas mācīšanas motivācija un rezultāti paliek zem jautājuma zīmes, bet SIF apņemas garantēt naudas iztērēšanas procesa pareizību: “Mācības tiek organizētas ar licencētām izglītības iestādēm un nevaldības organizācijām, kuras tiek atlasītas caur atklātiem projektu konkursiem. Tās uzņemas pilnu atbildību par procesa kvalitāti. SIF nodrošina regulāru uzraudzību, nodrošinot valsts informācijas sistēmas - Integrācijas pasākumu datu bāzes - darbību, kurā tiek uzkrāti dati par apmeklējumu, gala pārbaudījumiem un klientu atgriezeniskās saites aptaujām. Papildus tiek veiktas finanšu pārbaudes, t.sk., dubulto finansēšanu un negaidītas vizītes uz mācību īstenošanas vietām, lai pārliecinātos par to norisi.”
Jāpiekrīt SIF, “ka integrācija nav vienvirziena process un tajā būtiska ir arī uzņemošās kopienas, šajā gadījumā latviešu, nostāja un atvērtība.” Un latviešu nostāja tāda, kuras dēļ SIF un cittautiešu integrācijas sadaļā tam līdzīgu organizāciju rosīšanās kļūst praktiski bezcerīga. SIF šajā aspekta izskatās kā speciāli sagatavots grēkāža lomai.
Latvieši reālajā saskarsmē ar cittautiešiem tagad pāriet uz angļu valodu tikpat aizrautīgi kā iepriekš (vecākās paaudzes joprojām) uz krievu valodu, toties publiskajā telpā dominē brēcieni, ka neviens cittautietis Latvijā nav vajadzīgs, nav pieļaujams, nav paciešams. To var nosaukt par šizofrēniju šā vārda nemedicīniskajā nozīmē, ar ko pietiek, lai cittautiešu integrācijas un asimilācijas temps tālu atpaliktu no latviešu izmiršanas tempa.
Cittautiešu integrācijas institucionalizēšanai SIF ietvaros izveidotā Vienas pieturas aģentūra jaunpienācējiem Latvijā savu darbību ir uzsākusi 2023. gada 2. janvārī. 2023. gadā aģentūrā vērsies 2 131 klients un 2024. gadā - 3 771 klients. To nav iespējams saprast, pēc kādiem kritērijiem SIF iegrāmatojis savās atskaitēs, ka 2025. gada 1. janvāri 3 187 trešo valstu pilsoņiem no 5 902 aģentūras klientiem “sociālekonomiskais plāns uzskatīts par izpildītu” un ko šī plāna izpilde īsti nozīmē. Tas atklāsies pēc daudziem gadiem, cik daudzi ieceļotāji būs nonākuši kaut ne tik redzamās vietās kā H. Abu Meri, bet tomēr būs atrodami Latvijā vai saistībā ar Latviju, ja SIF darbošanās rezultāti tiks pētīti.
