Solītā Jaunlatvija ir rezervāts, kur drīkst būvēt tikai vienu māju; aizdomas par krāpšanu

TV raidījums „Nekā personīgi” vēsta, ka Skandalozais uzņēmējs Ernests Rieksts, pret kuru celta apsūdzība par līdzvainību traģiskā Merķeļa ielas ugunsgrēka izraisīšanu, sabiedrības uzmanību pievērsis ar jaunu projektu. Viņš vāc pūļa finansējumu, lai iegādātos salu Fidži arhipelāgā, solot, ka visi investori varēs tur būvēt mājas. “Nekā personīga” noskaidroja, ka salā ir noteikts dabas liegums un tur atļauta tikai viena būve.

Pirms vairāk nekā pusotra gadsimta jaunlatvietis Krišjānis Valdemārs Krievijā nopirka muižu un aicināja tautiešus tur veidot koloniju. Latvieši Latvijā saimniekot nevarēja, jo zeme piederēja vācu muižniekiem. Lai arī zeme bija ne pārāk laba, bet vismaz sava. Interese bija milzīga un līdz otrajam pasaules karam Krievijas teritorijā bija vairāki desmiti latviešu koloniju.

Tagad jaunlatviešu pēdās sola iet uzņēmējs Ernests Rieksts. Viņš tautiešus aicina samesties, lai nopirktu tropisku salu un tur dibinātu jaunu valsti - Jaunlatviju.

Viņš sola izveidot valsti, kas ar savu likumdošanu un ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu atšķirsies no citām. Tajā būs bezatkritumu dzīvesveids, nulle emisiju politika, nebūs aizspriedumu, augstākā līmeņa izglītības sistēma, ekoloģiska pārtika, kvalitatīva medicīnas sistēma, izmirstošas dzīvnieku sugas tiks integrētas sabiedrībā.

Par 1 380 eiro var rezervēt 15 kvadrātmetru zemes gabalu ar atļauju vienstāva mājas būvniecībai. Piemaksājot 800 eiro, būs atļauja diviem stāviem, un vēl par 600 eiro - trim stāviem. Var samaksāt uzreiz ar bankas karti, var saņemt rēķinu.

Piedāvājums izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība. Un tā arī ir. Jaunlatvijas mājaslapā izmantotās bildes ir vienkārši atrastas internetā: no Maldīvām, Austrālijas, Taizemes, Vācijas, Lielbritānijas un citām vietām.

BAIBA VĪTOLIŅA Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja: "Solījums vispār nav reāls, jo nekādas liecības par darbībām vai slēgtiem līgumiem, vai idejām, kā varētu izveidot jaunu valsti kaut kur tālumā, nekas par to neliecina, ka tādas darbības ir veikts un ka tas ir iespējams."

Vatuvara ietilpst Fidži teritorijā. Tās diametrs ir trīs kilometri, bet lielu daļu teritorijas aizņem neaktīva vulkāna kore. Kopā ar vēl trim blakus esošām salām Vatuvara pieder briļļu zīmola "Oakley" īpašniekam Džima Dženardam. Viņš arhipelāgā izveidojis ekskluzīvu kūrortu. Tur turīgi cilvēki svin kāzas, pavada medusmēnesi. Tieši mazo Vatuvaru šī kūrorta reklāmas materiāli sauc par skaistāko no Fidži 800 salām.

Tagad viss salu komplekss izlikts pārdošanā par 155 miljoniem dolāru. Komplektā nāk arī privāta lidmašīna un citi labumi. Vatuvara viena pati novērtēta uz 55 miljoniem. Aģents, kas nodarbojas ar kūrorta pārdošanu, ir uzņēmums "Vladi Pivate Islands". Par Riekstu uzņēmumā nekas nav dzirdēts. Arī par plānu uz salas izmitināt tūkstošiem cilvēku - nē.

VLADI FARHADS "Vladi Private Islands GmbH" vadītājs: Ciktāl mums ir zināms, Ernests Rieksts ar mums nav sazinājies. Vatuvara salu nevar sadalīt un pārdot zemesgabalos. Uz salas atrodas arī dabas aizsardzības liegums. Uz salas drīkst būvēt tikai vienu ēku. Pārdošanā ir visa sala, nevis atsevišķi zemes gabali.

ERNESTS RIEKSTS "Jaunlatvijas" idejas autors: Mums ir ļoti daudz pieteikušies. Mums pieteikumi nāk visu laiku.

NP: Vai jūs pats uz tās salas esat bijis?

ERNESTS RIEKSTS: Redziet, es esmu ceļojis pa pasauli, un esmu bijis uz ļoti daudzām salām. Šo salu mēs izlēmām iegādāties, izskatot visus piedāvājumus, ko esam saņēmuši. Principā es uz viņu plānoju doties pārskatāmā nākotnē.

NP: Es, redziet, arī sazinājos ar tiem pārdevējiem, un viņi gan norāda, ka sala ir rezervāts, un tu pēc visiem noteikumiem atļauts būvēt tikai vienu māju. Tas nebūs šķērslis?

ERNESTS RIEKSTS: Īsumā - ir uzņēmumi, ir lobijkompānijas, ir advokāti, ar ko mēs runājam. To visu var mainīt, jo viņiem šādas salas ir vairāk nekā 800.

BAIBA VĪTOLIŅA Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja: Būtu jāpārliecinās, vai jūs saprotat, ko jūs pērkat. Konkrētajā gadījumā jau īstenībā nav skaidri pateikts, ko jūs darāt. Jūs it kā investējat, bet tad jums it kā būs zeme. Bet ja jūs atsakāties, jums naudu atpakaļ nedod. Īsti nav parādīts ne līgums, kādu slēdz, kā tas tiks realizēts. Ir ļoti daudz tādas tukšas informācijas, kas nav pamatota. Jums jāmēģina skatīties, vai ir kaut kādi pierādījumi, vai tas tik tiešām var notikt.

Rieksts noraida jebkādas bažas. Cilvēki saņem dokumentus, proti, rēķinus. Tie, kas baidās investēt uzreiz, var slēgt līgumu ar pēcapmaksu.

ERNESTS RIEKSTS: Mēs tagad solam 2023. gadā tikai un vienīgi zemes gabalus. Mēs braucam uz šo vietu Vatuvara veidot savu valsti. Uz doto brīdi mēs neko vairāk kā zemes gabalus nesolām. Ar laiku mēs veidosim savu valsti, iekārtosim savu pilsētu. Tas viss nenotiks uzreiz, biznesa modelis ir tajā, ka jā, mums lielākā daļa iedzīvotāju būs atbrīvoti no nodokļiem, bet mums nodokļi būs tūrismam.

Savākt naudu Riekstam palīdz arī citi. Kaspars Caune mediju slejās figurējis saistībā ar finanšu krāpniecību un naudas atmazgāšanu. Atbalstu izsaka arī Rolands Millers, kurš īsu brīdi bija KPV LV vadībā. Projektam ar pozitīvu publicitāti palīdz arī Rūdolfs Brēmanis, kurš vēlēšanās kandidēja no partijas "Katram un katrai" un apsūdzēts par 100 tūkstošu eiro piesavināšanos no Ārlietu ministrijas.

Saskaņā ar Jaunlatvijas interneta vietnē pieejamo informāciju, nauda tiek pārskaitīta Lietuvas "Revolut" kontā, kas pieder Lielbritānijā reģistrētam uzņēmumam. Vienīgā firmas amatpersona ir kāds Andris Brūveris, kurš Latvijā ar aktīvu uzņēmējdarbību nenodarbojas. Arī iepriekšējās Rieksta biznesa iniciatīvās īpašnieki bija citi cilvēki.

Rieksts ir viena no divām personām, pret kurām celta apsūdzība saistībā ar ugunsgrēku nelegālā Merķeļa ielas hostelī. Tajā gāja bojā gāja deviņi cilvēki. Klienti un darbinieki liecināja, ka hostelī saimniekoja un naudu iekasēja Rieksts. Taču pats pārbūvētais dzīvoklis piederēja viņa brālim Andrejam Gailim. Viņš ir otrs apsūdzētais.

AGRIS SKRADAILIS Prokurors: Apsūdzība ir celta divām personām par uzņēmējdarbības nereģistrēšanu, nodokļu nenomaksāšanu, kā rezultātā nodarīts būtisks kaitējums valstij, kā arī par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu, kas izraisījis vairāku cilvēku nāvi.

Divos bēniņu dzīvokļos nesaskaņoti bija ierīkotas 34 istabiņas. Katrā no tām mitinājās vairāki cilvēki. Kad nelegālajā hostelī izcēlās liesmas, daļa cilvēku bija iesprostoti, citiem izdevās glābties uz jumta. Glābējiem nācās lauzt slēgtas dzelzs durvis.

AGRIS SKRADAILIS: Vienkārši reizēm pārsteidz cilvēku vienaldzība, attieksme pret saviem līdzcilvēkiem, ka var veidot savu ienākumu avotu uz citu cilvēku dzīvību rēķina. Tur savādāk šo hosteli nevar nosaukt kā bēniņu telpās esošas kartona kastes, kurās mitinās attiecīgās personas.

Ja būtu nodrošināta kaut elementārākā ugunsdrošības prasību ievērošana, izmitinot vairākas personas, kā to paredz ministru kabineta noteikumi, būtu liela iespēja, ka neciestu, neietu bojā cilvēki, vai arī, ja ciestu, tad šīs sekas būtu minimālas.

ERNESTS RIEKSTS: Es neredzu, kur ir mana vaina man nepiederošā dzīvoklī, man nepiederošā uzņēmumā, kur es neesmu atbildīgs par ugunsdrošību.

NP: Tur jūs nebijāt patiesais labuma guvējs, bet arī šajā jaunajā uzņēmumā neesat, vai ne? Arī tur, ja būs kādi pārkāpumi, neko jums inkriminēt nevarēs.

ERNESTS RIEKSTS: Šajā uzņēmumā ir tā, ka domēns ir uz mana vārda, un visiem, kam tas ir nepieciešams, es dodu personīgas garantijas.

Riekstam piederēja arī citi hosteļi un komunālie dzīvokļi. Nelegālo biznesu sāka izmeklēt Valsts ieņēmumu dienests.

Paralēli hosteļu biznesam Rieksts izveidoja iestādi "Riga Float". Te apmeklētāji varēja baudīt bezsvara stāvokļa terapiju sāls baseinā. Taču pandēmijas dēļ darbs bija jāpārtrauc, bet tiem, kas bija rezervējuši apmeklējumu un par to samaksājuši, savu naudu atpakaļ nesaņēma.

Līdz ar biznesa problēmām viņš kļuva par radikālu kovidskeptiķi. Aicināja nemaksāt nodokļus, pārņēma "Facebook" darba sludinājumu grupu, kurā pats bija administrators un publicēja sazvērestību teorijas un sava "Riga Float" centra reklāmas. 2021. gada sākumā izveidoja alternatīvu sociālo tīklu. Domubiedri Riekstam palīdzēja tīklu popularizēt.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais