Tavars: Jāvērtē ID karšu izsniegšanas paātrināšana vai jāpārskata likumā noteiktais termiņš

© Dmitrijs Suļžics/f64

Jāvērtē, vai ir iespējams tuvākajā laikā paātrināt ID karšu jeb personas apliecību izsniegšanas procesu, vai arī jāpārskata likumā noteiktais termiņš, šodien pēc koalīcijas sēdes norādīja "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Pašlaik likumā noteikts, ka no 1.maija personas apliecība būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Savukārt pasi kā personas apliecinošu dokumentu varēs izmantot pēc izvēles.

Tavars norādīja, ka, rēķinoties ar likumā noteiktā termiņa tuvošanos, personas apliecību izsniegšanas process neiet tik raiti, kā vajadzētu. PMLP novērojamas sistemātiskas problēmas ar personas apliecību izsniegšanas nodrošināšanu, atzīmēja politiķis.

Tāpēc tagad no Iekšlietu ministrijas atbildībā esošās PMLP tiek gaidīta pozīcija jeb redzējums par to, kā risināt šo situāciju. Atbilstoši tam būs jāpieņem attiecīgs lēmums - vai ir iespējams tuvākajā laikā ID karšu izsniegšanas procesu paātrināt, vai arī jāpārskata likumā noteiktais termiņš, secināms no AS frakcijas vadītāja paustā.

Līdzīgi arī Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas deputāts Arnolds Jātnieks pēc koalīcijas sanāksmes aģentūrai LETA pauda, ka nepieciešamības gadījumā risinājums varētu būt likumā noteiktā termiņa pārlikšana uz vēlāku laiku.

Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienība iesniegusi likuma grozījumus, kas ļautu turpināt pasi izmantot kā primāro personu apliecinošu dokumentu, paredz partiju apvienības parlamentāriešu iesniegtie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.