Jūras ērgļu ligzdā Durbē šosezon izdētas jau trīs olas

© Ekrānuzņēmums no Youtube

Pie Durbes esošajā jūras ērgļu ligzdā, kurā notiekošo Latvijas Dabas fonds (LDF) translē videotiešraidē, šosezon izdētas trīs olas.

Pirmā ola tika izdēta 8.marta vēlā pēcpusdienā, otrā - 11.marta pēcpusdienā, savukārt trešās olas izdēšanas laiks nav fiksēts. Šopavasar olas ligzdā ir dziļi ierušinātas, tādēļ tās ir grūti saskaitīt, taču šorīt, kad jūras ērgļu mātīte Milda apgrozīja olas, bija redzams, ka ir trīs olas.

Šopavasar olas uz maiņām perē abi putni. Tēviņš Voldis arī regulāri piegādā zivis un pat vistas galvu, ko visticamāk nokodusi kāda lapsa un jūras ērglis to atradis tuvējā apkārtnē. Tāpat abi putni ligzdu papildina ar egļu zariem un sausa siena kumšķiem, lai siltinātu savu mājvietu.

Šorīt pēc plkst.7.30 ligzdā uznāca vāvere, kas reiz pa reizei ir redzēta jau iepriekš. Voldis, ieraugot negaidīto viešņu, izplēta spārnus, lai pasargātu olas, tādejādi pārbiedējot vāveri, kas metās bēgt.

Kā vēstīts, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad pirmo olu Milda izdēja nedēļu agrāk. Šogad videotiešraidē ligzdas saimnieku pirmā sezonas pārošanās tika reģistrēta 17.janvārī.

Kā vēstīts, kopš 2017.gada marta šajā ligzdā uzturējās jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2021.gadā jūras ērgļu tēviņš Raimis pazuda.

Kopš 2021.gada aprīļa beigām ligzdā ar Mildu kopā uzturējās tēviņš, kuram skatītāji deva vārdu K kungs. 2022.gada 18.februārī K kungs kamerā bija redzams pēdējo reizi. Savukārt 20.februārī ligzdā parādījās tēviņš, kuram putnu vērotāji 16.martā deva vārdu Voldis.

Durbes ligzda tiek vērota tiešraidē jau kopš 2015.gada. Ligzdā notiekošo iespējams komentēt "Dabasdati.lv" forumā latviešu valodā un "Looduskalender.ee" forumā angļu valodā.

Jūras ērgļu mītne Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā ir pati populārākā LDF tiešraide. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Jūras ērglim Durbertai, kas izšķīlās 2015.gadā, pat veltīta Imanta Bunkša sarakstīta grāmata "Brīnumola".

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais