"Nra.lv sarunas": Sanita Upleja-Jēgermane par iemesliem, kāpēc gribēja pamest amatu un kāpēc tomēr pārdomāja

Raidījumā “Nra.lv sarunas” viesojas SEPLP locekle Sanita Upleja-Jegermane. Pirms mēneša - 5. martā - viņa paziņoja, ka atkāpjas no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata. Intervijā viņa atklāj, kāpēc to darīja, un kāpēc tomēr nolēma palikt amatā.

Šā gada 5. martā portālā "Delfi" S. Upleja-Jēgermane publicējāt rakstu "Es atkāpjos principu dēļ". Intervijā "nra.lv sarunas" viņa skaidro, kas tie bija par principiem:

"Mans raksts bija trīs daļās, un pirmā daļa bija par bēdīgi slaveno cūku komiksa epizodi, kas tika publicēta 24. februārī. Jāpiebilst, un arī rakstā norādīju, ka, strādājot šajā padomē, mēs nedrīkstam ietekmēt saturu un nekādā veidā to neietekmējam. Bet tajā pašā laikā mums ir kopēja atbildība par sabiedrisko mediju darbu.

Digital Matter icon

Otrs, kas vēl ilgākā laikā briedis, bija par risinājumu, kas notiks ar Nacionālās drošības koncepcijas izpildi pēc 2026. gada, kad sabiedriskajos medijos vairs nebūtu atsevišķu kanālu krievu valodā, nebūtu divvalodības un divkopienu situācijas. Jo krievu valodu kā tādu nevar aizliegt, mūsu demokrātiskā Latvija nevar aizliegt nevienu valodu.

Un trešā lieta, ko atzinu, ka šī ir koleģiāla institūcija un visi trīs padomes locekļi ir vienlīdzīgi. Tur nav hierarhijas, un ir diezgan sarežģīti strādāt tādos apstākļos. Šāds darbs man faktiski ir pirmoreiz dzīvē, kur Saeima apstiprina amatā un, ja tu no amata ej prom, tad tev atkal ir jāiet caur Saeimu. Tad tev ir jāskaidro iemesls."

Visu interviju var izlasīt šeit.

Politika

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais