Par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu piespriež naudas sodus - 67 000 eiro

© F64

Rīgas pilsētas tiesa lietā par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā četrām personām piespriedusi naudas sodus.

Tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas četras personas par krāpšanu lielā apmērā lēma apstiprināt prokurores un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Apsūdzētie atzīti par vainīgiem minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīti ar naudas sodiem: diviem no apsūdzētajiem piemēroti 21 700 eiro sodi, vienam - 14 880 eiro, bet vēl vienam - 9300 eiro apmērā.

Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu tika apstiprināts projekta par kāda uzņēmuma koģenerācijas stacijas izveidošanu iesniegums un vēlāk noslēgts trīspusējs līgums starp šo uzņēmumu, VARAM un Vides investīciju fondu par projekta īstenošanu, nozieguma apstākļus raksturo prokuratūra. Apsūdzētās personas vienojušās par līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu mākslīgas sadārdzināšanas shēmu.

Izmantojot apsūdzēto kontrolē esošus uzņēmumus, apsūdzētie veica saimnieciski nepamatotas finanšu transakcijas, īstenojot fiktīvu finanšu līdzekļu pārskaitīšanu no uzņēmuma bankas norēķinu konta vairākkārtīgu darījumu ietvaros, kas veido riņķveida darījumu shēmu.

Tas darīts, lai šo darījumu aizsegā atgrieztu uzņēmuma realizētā projekta ietvaros samaksātos finanšu līdzekļus uzņēmuma kontā, uzdodot tos par projekta attiecināmajām izmaksām, vērtē apsūdzība.

VARAM un Vides investīciju fonds, būdami maldināti par projekta izpildes faktiskajiem apstākļiem un par projekta attiecināmajām izmaksām, izmaksāja uzņēmuma pieprasīto atbalsta summu 55% apmērā no atbalstāmajām izmaksām. Tādā veidā valstij tika nodarīti materiālie zaudējumi 250 000 eiro apmērā.

Apsūdzētie pilnībā atzina savu vainu un atlīdzināja valstij radīto kaitējumu pilnā apmērā, kā arī izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais