Latvijā pirmo kaulu kambari veidos Svētā Jēkaba katedrālē

Svētā Jēkaba katedrālē veidos Latvijā pirmo osāriju jeb kaulu kambari. Plānots, ka tas būs apskatāms arī publiski, ieeju sedzot ar stikla sienu, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs aģenturai LETA iepriekš skaidroja, ka plašākai sabiedrībai mazāk zināms ir fakts, ka šis dievnams ir ne tikai viens no Rīgas simboliem, bet pirms Reformācijas tā ir bijusi arī nozīmīga svētceļojumu vieta.

Tajā laikā tie, kas nevarēja tikt uz Svēto Zemi, varēja aizvietot šo svētceļojumu ar braucienu uz Rīgu, uz Svētā Jēkaba katedrāli. Rīga tolaik bija iekļauta Svētās misijas kartē, kas nozīmēja to, ka garīdznieki un laji, kuriem nebija iespēju nokļūt Svētajā Zemē, varēja iegūt grēku atlaidas, dodoties uz šo Livonijas dievnamu,

pavēstīja Stankevičs.

Dievnamam pastāv saikne ar Svētā Jēkaba svētvietu Spānijā - Santjago de Kompostela un ar Svētā Jēkaba katedrāli Visbijā, ko bīskaps Alberts uzcēla tai pašā laikā. Šis dievnams, kurā ir jūtama Vestfāles un arī zviedru laiku ietekme, kalpojis par lūgšanu vietu gan vāciešiem, gan Polijas karalim Stefanam Batorijam, gan zviedriem un somiem, kā arī agrāko gadsimtu svētceļniekiem no visas Eiropas.

Romas katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Stankevičs norāda, ka no 1523. līdz 1582.gadam Svētā Jēkaba katedrāle bija pirmais latviešu draudzes dievnams Rīgā, un, lai arī tā kopš 1924.gada 3.maija ir katoļu arhibīskapa sēdeklis, šī celtne ir nozīmīga arī luterāņiem, jo trīs gadsimtu garumā kalpoja kā luterāņu dievnams. Turklāt 1922.gada 16.jūlijā tieši šajā dievnamā tika ordinēts pirmais latviešu luterāņu bīskaps Kārlis Irbe.