No šodienas atļauts makšķerēt no laivām; vairākās upēs makšķerēt aizliegts

© Lauris Aizupietis/F64

No šodienas Latvijā atkal ir atļauta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, kas zivju nārsta dēļ bija liegta no 1.marta līdz 30.aprīlim, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova.

Izņēmums ir Baltijas jūra un Rīgas līcis, kā arī noteiktos kanālos un caurtecēs Daugavas upju, Gaujas upju, Lielupes upju un Ventas upju baseinu apgabalos.

No šodienas katrs makšķernieks drīkst paturēt lomā piecas līdakas, kuru minimālais garums ir 50 centimetri.

Šodien beidzas saudzēšanas laiks arī alatām. Tas bija spēkā no februāra. No šodienas lomā drīkst paturēt vienu alatu, kura ir sasniegusi 30 centimetru garumu.

Tomēr Valsts vides dienests vērš uzmanību, ka arī maijā ir jāņem vērā daži būtiski liegumi, kuri attiecas uz lielāko daļu makšķernieku un rūpnieciskās zvejas veicējiem.

Makšķerniekiem ir aizliegts lomā paturēt salates jeb meža vimbas līdz 15.maijam, zandartus - līdz 31.maijam.

No 1.maija līdz 31.maijam aizliegts makšķerēt Buļļupē visā garumā, Daugavā no ietekas Rīgas jūras līcī sešu kilometru posmā augšup pret straumi līdz bijušajam augstsprieguma pārvadam Rīgas teritorijā, Loču kanālā un Sarkandaugavā visā garumā.

Līdz 31.maijam aizliegts makšķerēt Lielupē no Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām, Mēmelē no grīvas līdz gājēju tiltam Bauskā, Mūsā no grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksa, Slocenē starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru, Vecslocenē un Slocene starp Slokas ezeru un Lielupi.

Rūpnieciskās zvejas veicējiem aizliegts zvejot ar zivju tīkliem - līdz 15.jūnijam, ar zivju murdiem līdz 31.maijam. Savukārt līdz 31.jūlijam ir aizliegts zvejot nēģus Daugavā, Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Svētupē, Užavā un Ventā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais