Neiekļaujošas politikas rezultātā 2022.gadā Latvijas tautsaimniecībai nodarītie zaudējumi mērāmi līdz 811 000 000 eiro, kas pielīdzināms 1-2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina auditorkompānijas "KPMG Baltics" veiktā pētījuma "Neiecietības patiesā cena" dati.
Trešdien Dažādības un iekļaušanas foruma laikā "KPMG Baltics" prezentēja pētījuma "Neiecietības patiesā cena" jaunākos datus, kuros analizēta un aprēķināta iekļaujošas politikas trūkuma ietekme uz tautsaimniecību.
Iedzīvotāju emigrācija radījusi izmaksas ap 250 000 000 eiro, ekonomiskā diskriminācija un zaudēta produktivitāte - ap 96 000 000 eiro, paaugstinātās depresijas izplatība - ap 34 000 000 eiro, LGBT kopienas pārstāvju pašnāvību skaits - ap 23 000 000 eiro, savukārt paaugstināta alkohola patēriņa rezultātā koriģēto dzīves gadu dēļ radītās ekonomiskās izmaksas mērāmas ap 3 000 000 eiro.
Iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji cieši saistīti faktori, jo cilvēkkapitālu veido katra indivīda spējas, prasmes, zināšanas, kā arī veselība, norādīja "KPMG Latvija" Stratēģijas nodaļas projektu vadītājs Kristaps Kovaļevskis.
Viņš atzīmēja, ka, lai arī sabiedrības attieksme pret homoseksualitāti uzlabojas, trūkumi tiesiskajā vidē turpina "būtiski kavēt" iekļaujošas sabiedrības veidošanos.
Kovaļevskis atsaucās uz ILGA "Rainbow Europe" vērtējumu par normatīvo aktu esamību, kas nodrošina LGBTQ kopienas drošību - balstoties uz normatīvo aktu esamību, pērn Latvija bija 13.mazāk iekļaujošā valsts. Savukārt kā vairāk iekļaujošas valstis tika nosauktas 12 valstis, tostarp Malta, Dānija un Ungārija.
Liela ietekme ir arī augstajam pašnāvību skaitam, kā arī zemajam veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitam. Kovaļevskis pauda, ka tas kopumā ietekmē veselīgi nodzīvotos dzīves gadus, kas raksturo iedzīvotāju spēju iekļauties darba tirgū, produktivitāti un pienesumu ekonomikai.
Pētījuma autori rekomendē politikas veidotājiem izstrādāt vadlīnijas veselības aprūpes speciālistu iekļaujošai attieksmei pret LGBT kopienas pārstāvjiem, kā arī nodrošināt izglītības iestāžu un valsts pārvaldes darbinieku apmācības un ieviest iekšējās vadlīnijas.
Tāpat būtu jāveicina naida noziegumu atpazīšanas un izmeklēšanas mehānismu efektivitāte, kā arī jāpiešķir tiesības reģistrēt kopdzīvi visām ģimenēm, neatkarīgi no to seksualitātes.