Nacionālā kino centra (NKC) portālā "filmas.lv" līdz 10.jūlijam varēs noskatīties vairākas filmas par Dziesmu un deju svētku tematiku, aģentūru LETA informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa.
Portāls piedāvās skatu uz šiem svētkiem - gan vēsturiskas liecības no dažādiem laikmetiem, dažādām politiskajām un ekonomiskajām situācijām, gan arī kinematogrāfiski nozīmīgus darbus, kas atspoguļo Dziesmu svētkus kā emocionālu, poētisku un kultūrvēsturisku fenomenu.
Vēsturisko priekšstatu par Dziesmu svētku kustību no pašiem pirmsākumiem var iegūt režisora Askolda Saulīša un scenārija autora Daiņa Īvāna 2018.gada filmā "Dziesmuvara", kas balstīta latviešu kara lidotāja, rakstnieka, kordiriģenta un daudzu svētku dalībnieka Jāņa Osvalda Muižnieka 1988.gada atmiņu stāstā "Putnu ceļš".
Dziesmu svētki kalpojuši par iedvesmas avotu vairākām Latvijas kinovēsturē nozīmīgām filmām - piemēram, Jura Podnieka 1990.gada "Krustceļš" ir Atmodas laika liecība, stāsts par triju Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - centieniem atjaunot politisko neatkarību. Filmas caurviju pavediens ir 1990.gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kad pirmoreiz pēc 50 okupācijas gadiem Rīgā satiekas dzimtenes un trimdas tautieši. Izlasē iekļauta arī Podnieka pirmā filma režisora statusā - 1978.gada dokumentālā īsfilma "Brāļi Kokari", kas stāsta par kordiriģentiem dvīņu brāļiem, Imantu un Gido Kokariem.
XX Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki 1990.gadā atkal brīvā Latvijā bija emocionāls pacēlums, kas iedvesmoja daudzus kinematogrāfistus - arī režisori Dzintru Geku, kura savā 1990.gada filmā "Dziedot dzimu" akcentē atkalsatikšanos ar pasaulē izkaisītajiem un varmācīgi izsūtītajiem tautiešiem, filmas telpā savedot kopā arī tos, kas uz dzimteni nevar atbraukt, - materiāls filmai uzņemts gan Zviedrijā, VI Eiropas latviešu dziesmu svētkos Norčēpingā, kur gājienā kopā ar tautiešiem iet latviešu izcelsmes tieslietu ministre Laila Freivalde, gan Sibīrijā, Lejas Bulānas ciemā, kur latviešu sievas dzied "…jo te ir Latvija, te ir Bulāna…".
1990.gada vasarā notika vēl vieni simboliski dziesmu svētki - jūnijā Latgalē, Daugavpilī, tieši 50 gadus pēc pēdējiem Latgales Dziesmu svētkiem, kuru noslēgumā 1940.gada Latvijā ienāca padomju tanki. Latgalē dzimušais režisors Jānis Streičs šim svarīgajam notikumam veltījis vienīgo kinohroniku savā plašajā filmogrāfijā - kinožurnālu "Latvijas hronika 21/1990" ar nosaukumu "Mēs esam un būsim".
Portāla "filmas.lv" svētku programmā iekļautas arī vairākas filmas, kas kinematogrāfiskās kvalitātēs atspoguļo dažādu gadu svētku norises - Dziesmu svētku simtgadei veltīta Latvijas Televīzijas režisoru Marutas Jurjānes un Egila Ermansona 1973.gada filma "Prieks", bet 1985.gada "pēdējos padomju svētkos" uzņemta režisora Anša Epnera un operatora Kalvja Zalcmaņa 1985.gada īsfilma "Virsdiriģenti".
Režisors un operators Ivars Zviedris XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos radījis eseju neparastā rakursā, 2003.gada īsfilmā "Dziesmusvētki" kolekcionējot mirkļus un tuvplānus, bet filmas noslēgumā kopkoncerta vadītāji nosauc 294 Latvijas un pasaules vietvārdus - pilsētas, pagastus un ciemus, no kuriem sabraukuši svētku dalībnieki.
No jaunākas paaudzes rakursa uz svētku tematiku savulaik paskatījies režisors Dzintars Dreibergs. Viņš savu 2014.gada filmu "Nāc ar mani padejot" veidojis X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, ieskatoties norisēs ārpus skatuvēm un stadioniem, vidusskolēnu kolektīva "Vizbulīte" ceļā uz svētkiem, deju kopmēģinājumos un nakts ballītēs, jauniešu sajūtās un pārdzīvojumos.
Programmā iekļautas arī trīs autentiskas vēsturiskas liecības par dažādiem laikmetiem - 1938.gadā režisors Vilis Lapenieks veidojis nacionālromantisku pārskatu "Kam drosme ir" ar apakšvirsrakstu "No I līdz IX Dziesmu svētkiem", desmit gadus vēlāk tapis padomju ideoloģijas koncentrāts par "Padomju Latvijas 8.gadadienas" dziesmu svētkiem - kinožurnāls "Padomju Latvija 29/1948", bet 1964.gadā Vācijā dokumentēti Pirmie Eiropas latviešu dziesmu svētki Hamburgā.