Mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ Veselības inspekcija (VI) neiesaka peldēties arī Pasta salas peldvietā Jelgavā un Kolkas peldvietā Talsu novadā, aģentūru LETA informēja VI vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode.
Arī šo peldvietu ūdens mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamo normu, vienlaikus mikrobioloģiskais piesārņojums Pasta salas peldvietā un Kolkas peldvietā nav tik augsts, lai noteiktu aizliegumu peldēties.
Vakar, 6.jūlijā noteiktais aizliegums peldēties ir spēkā kopumā piecās oficiālajās peldvietās, proti, Dubultu, Asaru, Kauguru peldvietās, kā arī Limbažu novada peldvietā Ainaži un Daugavpils Šūņu ezera peldvietā.
Savukārt ierobežojums peldēties neiesaka tagad ir spēkā kopumā deviņās oficiālajās peldvietās, proti, Lielupes, Bulduru, Dzintaru un Majoru, Pumpuru, Mellužu un Limbažu novada Salacgrīvas peldvietā, kā arī Kolkas un Pasta salas peldvietā.
Peldvietās, kurās tika konstatēts augsts mikrobioloģiskais piesārņojums un noteikts aizliegums peldēties, atkārtoti paņemtie ūdens paraugi patlaban atrodas laboratorijā, un būs zināmi 11.jūlijā. Līdz tam noteiktais aizliegums paliek spēkā.
VI aicina pašvaldības peldvietās izvietot attiecīgās brīdinājuma zīmes peldvietu apmeklētājiem. Inspekcijas speciālisti atgādina, ka aizliegums peldēties liecina, ka peldoties šādā ūdenī pastāv lielāks risks saslimt ar kādu no ādas, gļotādas vai kuņģa - zarnu trakta infekcijas slimībām.
VI skaidro, ka jūlija peldūdens kvalitāti varētu būt ietekmējušas pirms paraugu ņemšanas pēdējo dienu novērotās lietusgāzes un iespējamā piesārņojuma ieskalošanās no apkārtējās sauszemes teritorijas, kā arī lietus ūdeņu kopā ar neattīrītiem notekūdeņiem ieplūšana ūdenstilpēs.
VI aktīvajā peldsezonā veic visu 59 oficiālo iekšzemes un jūras peldvietu pastiprinātu uzraudzību. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji - fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki -, savukārt vizuāli, ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī un zilaļģu savairošanās procesam.
Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ūdens neatbilst prasībām, inspekcija nosaka peldēšanās ierobežojumus - ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties būtu ievērojams jutīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.
Iedzīvotāji var sekot oficiālo peldvietu ūdens paraugu kvalitātes aktuālajiem rezultātiem VI tīmekļvietnē sadaļā "Peldvietu drošība", kur atrodama arī Latvijas oficiālo peldvietu karte un informācija par peldvietu drošības aspektiem.
Lai peldēšanās būtu droša, inspekcija atgādina peldvietu apsaimniekotājiem, proti, pašvaldībām par peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības pienākumiem peldētāju veselības aizsardzības nodrošināšanai. Drošības prasības cita starpā paredz, ka peldvietu ūdens norobežojamas ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Ja iespējams, izveido un norobežo peldēšanās sektoru bērniem ar dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm.
Tāpat jāseko peldvietas gultnes reljefa iespējamām izmaiņām, raugoties, lai neveidojas bedres, neuzkrājas akmeņi, dūņas, un regulāri pārbaudāma gultne vai tajā nav stikli, vai citi priekšmeti, kuri var apdraudēt peldētāju drošību. Bez tam nodrošināma ērta pieeja peldvietai, kā arī piebraucamais ceļš operatīvajam transportam.
Ja peldvietā netiek nodrošināta glābšanas dienesta darbība, peldētājiem labi redzamā vietā un saprotami, izvietojama informācija, ka glābšanas dienests nav pieejams un brīdinājums peldētājiem būt īpaši uzmanīgiem. Tāpat jābūt izvietotai informācijai par glābšanas dienestu kontaktinformāciju.
Apraksts par drošas peldvietas vides aspektiem atrodams inspekcijas tīmekļvietnē "https://www.vi.gov.lv/lv/peldvietu-drosibas-aspekti".