Kariņš un Meloni vienisprātis par nepieciešamību stiprināt ES ārējās robežas

© Dmitrijs Suļžics/f64

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Itālijas premjerministre Džordžija Meloni, pirmdien tiekoties Rīgā, uzsvēra nepieciešamību sadarboties Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu stiprināšanā un ārējās migrācijas kontrolē.

Kariņš pēc tikšanās žurnālistiem atzīmēja, ka abu saruna bijusi nozīmīga un interesanta, turklāt valstīm ir vairākas kopīgas prioritātes, tostarp Itāliju un Latviju vieno sapratne, ka demokrātijām jābūt stiprām un valstīm jāiegulda drošībā, lai cilvēki varētu dzīvot brīvībā un ekonomikas varētu brīvi attīstīties.

Tāpat Kariņš atzinīgi vērtēja Itālijas ieguldījumu Latvijas drošībā, jo Ādažos izvietotajā NATO kontingentā ir arī Itālijas karavīri. Viņa ieskatā, Itālijai būs svarīga loma, ieviešot pilnu kaujasspējīgu brigādi Latvijā, kā to paredz Latvijas un Kanādas pirmdien parakstītā vienošanās.

Viņš arī pateicās par Meloni līderību, atbalstot Ukrainu, un novērtēja Itālijas valdības dziļo izpratni par to, ka, atbalsot Ukrainu, tiek atbalstītas kopīgas vērtības un pārliecība, ka jābūt likumam un kārtībai.

Tāpat Kariņš atzina, ka Itālijai un Latvijai veidojas arvien līdzīgāka sapratne par migrāciju un ES ārējām robežām. Abām ir kopīga nepieciešamība atrast veidu, kā Eiropā kontrolēt migrāciju, stingri uzraudzīt ES ārējās robežas, lai Eiropā cilvēku kustības brīvība paliek tāda, kāda tā ir patlaban. Abas valstis Eiropas Padomē ir uzsvērušas nepieciešamību stiprināt ārējo dimensiju.

Pieminot abu valstu kopīgo vizīti Viļņas NATO samitā, Ministru prezidents pauda vienotu cerību, ka Zviedrija kļūs par pilntiesīgu NATO valsti.

Arī Meloni uzsvēra, ka abi valstu valdību vadītāji bijuši vienisprātis daudzos būtiskos jautājumos, kā arī pauda gandarījumu, ka, lai gan pagājuši 25 gadi kopš pēdējās Itālijas premjerministra vizītes Latvijā, viņai bijis gods Latviju apmeklēt. Viņa uzaicināja Ministru prezidentu uz vizīti Romā.

Meloni preses pārstāvjiem uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešams visaptverošs atbalsts, kā arī nepieciešams kopīgi strādāt, lai ieguldītu Eiropas drošībā un aizsardzībā. Ādažu bāzē izvietotie vairāk nekā 250 Itālijas karavīri apliecinot Itālijas vēlmi atbalstīt sabiedrotos pie ES ārējām robežām.

Viņa arī uzsvēra, ka abas valstis veido ES ārējo robežu, tāpēc migrācijas jautājumi jārisina kopīgi un jau problēmas saknē, citādāk dalībvalstu ģeogrāfisko atšķirību dēļ, grūti atrast kopīgus risinājumus. Meloni uzsvēra nepieciešamību pēc risinājumiem, kas veicina legālu imigrāciju un aptur nelegālu migrāciju.

Tāpat viņa piebilda, ka Eiropai ir jāatrisina daudz ekonomikas jautājumu, tostarp jāveicina rūpniecība un reģiona konkurētspēja. Tāpat ir būtiski investēt aizsardzībā un pāriet uz zaļo enerģiju. Vienlaikus, lai gan vides ilgtspēja ir būtiska, svarīgi lai tā iet kopā ar sabiedrības un ekonomikas ilgtspēju.

Meloni arī atzinīgi novērtēja faktu, ka abu valstu abpusējā ārējā tirdzniecība kopš 2020.gada ir palielinājusies par 30%, kā arī pauda nostāju, ka tai vēl ir kur augt rūpniecības sektorā. Kā piemēru viņa minēja Itālijas metalurģijas uzņēmumu, kas veicis investīcijas Latvijā.

Itālijas premjerministre arī pieminējā abu valstu sadarbību kultūras attīstībā, norādot, ka Rīgas Tehniskā universitātē tiks atklāts pirmais Itālijas-Latvijas Sadarbības centrs, kas paplašinās itāļu valodas apmācības iespējas Latvijā, kā arī piedāvās latviešu valodas kursus augošajai itāļu kopienai Rīgā.

Noslēgumā Meloni uzsvēra, ka Eiropai ir būtiski nezaudēt tās vērtības, kas šajā kontinentā ir izaudzētas.