Melnkalne ir atteikusies no pretendēšanas uz vietu ANO Drošības padomē (DP), līdz ar to Latvija ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas valstu grupas un ar pārliecību skatās uz ievēlēšanas iespēju, intervijā laikrakstam "Diena" atzinis Latvijas kandidatūras ANO DP sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs.
Diplomāts atgādinājis, ka Latvija sāka kandidēšanu 2011. gadā, esot konkurences apstākļos ar Melnkalni, kura savu kandidatūru bija pieteikusi vēl divus ar pusi gadus pirms mums. Situācija attīstījusies tā, ka šī gada janvāra pēdējās dienās Melnkalne pieņēmusi lēmumu atsaukt savu kandidatūru.
Janvāra beigās Melnkalne diplomātiski informējusi Latviju, ka atsauc savu kandidatūru un koncentrēsies uz mērķi iestāties Eiropas Savienībā (ES).
Šāda pavērsiena apstākļos Latvija rēķinās ar plašu atbalstu ANO balsošanā. "Mēs lielā mērā šobrīd koncentrējamies jau vairs ne tikai uz pēdējiem metriem pirms balsošanas, bet jau uz gatavošanos praktiskajam darbam ANO DP," piebildis Pildegovičs.
Taujāts, vai vēl ir iespējami kādi negatīvi scenāriji balsošanā, diplomāts paudis, ka vēsturiski ir bijis tā - ja ir vairāki kandidāti, tad notiek balsošana, kamēr kāda valsts tiek ievēlēta. Aukstā kara laikā bijuši gadījumi, kad balsošana ir aizsniegusies vairākos desmitos kārtu.
"Šobrīd mēs esam vienīgā kandidātvalsts, tādēļ arī ar tādu pārliecību skatāmies uz šo ievēlēšanas iespēju. Teorētiski ir iespēja valstīm pieteikt savu kandidatūru pat vēlēšanu dienā, teorētiski kāda valsts vēl var pieteikties. Bet praktiski šādi gadījumi - tik vēlu izvirzīt savu kandidatūru tādos apstākļos - nav zināmi, vismaz man katrā ziņā ne," sacījis Latvijas pārstāvis.
Latvijas ievēlēšanai vajadzīgas divas trešdaļas ANO dalībvalstu balsu, proti, 129 balsis no 193. No 193 valstīm balsstiesības būs 191. "Protams, nav garantēts, ka visas valstis ieradīsies, bet mēs rēķināmies ar ievēlēšanu, un mans mērķis ir, lai Latvijai būtu izteikts plašs valstu mandāts, es pat teiktu, kvalificēts vairākums," sacījis Pildegovičs un atzīmējis, ka Latvija balsojumā nerēķinās ar agresorvalsts atbalstu un nelobē savu ievēlēšanu pie Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas un pie Krievijas sabiedrotajiem.
Taujāts, vai jūtama arī pretdarbība mūsu ievēlēšanai ANO DP, diplomāts atzinis, ka tāda ir: "Tradicionāli tā pretdarbība, dezinformācija, apmelošanas piemēri ir jūtami no Krievijas." "Redzam Krievijas mēģinājumus sagrozīt izpratni par starptautisko tiesību normām, par ANO hartas būtību un īpaši pēdējo trīs gadu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. (..) Krievijai mēs noteikti neesam parocīgs, izdevīgs partneris ANO DP - mēs diezgan daudz oponējam, un pilnīgi saprotams, ka mums šobrīd pašreizējos apstākļos viens no svarīgākajiem apsvērumiem, kāpēc mēs vēlamies būt ANO DP, ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā, saistīts ar to, ka, mūsuprāt, šīs agresijas iznākums lielā mērā ietekmēs arī visas ANO nākotni. Mēs redzēsim, kādā veidā tiks mainīti starptautiskie principi, starptautiskās tiesības, un šajā ziņā mums ir principiālas domstarpības ar Krieviju. Citiem vārdiem, pat ja Krievijai ANO DP balsošanās izdodas uzlikt veto vai panākt sev vēlamus mīkstinātus formulējumus, tad pats fakts, ka DP ir valstis, kas uzsāk diskusiju par šiem formulējumiem, vien jau Krievijai ir nepatīkami," stāstīja Pildegovičs.
Diplomāts atzīmējis - lai gan faktiskā darbība DP sāksies tikai nākamā gada janvārī, ēnošana sāksies jau šāgada 1. oktobrī, un ANO DP dokumentus Latvija sākšot saņemt jau 1. augustā.