Rīgas pašvaldībā saņemti iesniegumi par pieciem dažādiem pasākumiem leģionāru piemiņas dienā 16. martā, atzinumu par atļauju tos rīkot pašvaldība sniegs nedēļas sākumā, informē Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis.
Tradicionālo gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim vēlas rīkot biedrība Daugavas vanagi Latvijā, kas vēlmi apliecinājusi pat trīsreiz – ar 2009. gadā sagatavotu iesniegumu vairākiem gadiem uz priekšu un atsevišķu šogad sagatavotu iesniegumu, kā arī ar atsevišķu identiska satura iesniegumu no organizācijas Limbažu nodaļas.
Pieteikumu gājienam 16. martā iesniegusi arī Latvijas Antifašistiskā komiteja, kas no pulksten 10 līdz 13 vēlas rīkot sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā, kurā varētu piedalīties 50 cilvēku. Sapulci skvērā pie Brīvības pieminekļa pieteikusi arī organizācija Pilsoņu un nepilsoņu savienība.
Tāpat 16. martā pilsētas kanāla malā individuālu protestu vēlas izteikt privātpersona Pjotrs Gruca, kurš no pulksten 11 līdz 13 vēlas protestēt «pret Hitlera karaspēka – Latvijas leģiona Waffen SS – dalībnieku slavēšanu».
Pie Laimas pulksteņa savas publiskās aktivitātes vēlas izvērst arī Simtgadnieku kustība, kas pieteikusi miermīlīgu nepolitisku pasākumu dienas garumā ar mērķi stāstīt par iespējām nodzīvot līdz 100 gadu vecumam. Kustību varētu pārstāvēt divi cilvēki, iepriekš informēja tās pārstāvis Gunārs Cāzers.
16. martā notiekošajam leģionāru gājienam un citiem pasākumiem ik gadu pievērsta pastiprināta mediju un sabiedrības uzmanība. Tas saistāms ar to, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija saistībā ar iespējamu apdraudējumu gan pērn, gan pirms diviem gadiem aizliedza pieteikto pasākumu norisi, taču vēlāk ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu tos atļāva.
Tāpat ik gadu 16. marta norisēm pievērsta pastiprināta policijas uzmanība, ņemot vērā iespējamos provokāciju riskus. Pērn līdz ar Daugavas vanagu Latvijā gājienu laukumā pie Brīvības pieminekļa notika arī Latvijas Antifašistiskās komitejas sapulce.