Saistībā ar tuvojošos Leģionāru piemiņas dienu atbildīgie dienesti pievērš pastiprinātu uzmanību informatīvajai telpai

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Saistībā ar 16.martu jeb Leģionāru piemiņas dienu tiek pievērsta pastiprināta uzmanība informatīvajai telpai, otrdienas rītā Latvijas Radio atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Viņš uzsvēra, ka Valsts policija sadarbībā ar pārējiem sadarbības partneriem nodrošinās sabiedrisko kārtību 16.martā.

"Un tiek pievērsta pastiprināta uzmanība visam tam, kas notiek informatīvajā telpā," uzsvēra ministrijas pārstāvis. Pēc viņa paustā, personas, kuru izpausmes var radīt pamatu saukšanai pie kriminālatbildību, tiek brīdinātas.

Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka atbildīgie dienesti gatavojas novērst provokācijas, ja tādas būs. Viņa nekomentēja, vai dienestu rīcībā ir informācija par provokatoriem, kas Latvijā varētu ierasties no ārvalstīm.

Kā ziņots, biedrībai "Latvijas antinacistiskā komiteja" nav atļauts rīkot sapulci Vecrīgā pret "Waffen SS" noziegumu attaisnošanu.

16.martā biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa organizēs gājienu no Rīgas Sv.Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim. Gājiens paredzēts no plkst.11 līdz 13, lai pieminētu latviešu leģionārus.

Savu pasākumu šajā dienā Vecrīgā bija pieteikusi arī organizācija, kas sevi dēvē par "Latvijas antinacistisko komiteju".

Kā skaidro Rīgas dome, pamatojoties uz tiesībsargājošo iestāžu informāciju un norādījumiem par ievērojamu sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu, šis pasākums nav atļauts.

Pasākuma rīkotājiem ieteikts izvēlēties citu pasākuma norises vietu, piemēram, pie Padomju armijas karavīru pieminekļa Pārdaugavā vai memoriāla Rumbulā. Šādu lēmumu pieņēmis pilsētas izpilddirektors.

16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

Latvijā

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Svarīgākais