Latvijas Banka piemēro "LPB Bank" divu miljonu eiro sodu [papildināts]

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Administratīvais līgums ar "LPB Bank" noslēgts, pamatojoties uz 2021.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un 2023.gadā Latvijas Bankas pārbaudēs konstatēto, kā arī saistībā ar 2018.gada 16.oktobrī pieņemto FKTK lēmumu par 2,2 miljonu eiro soda naudas piemērošanu par NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ko "LPB Bank" pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā.

Latvijas Bankas pārstāvji informē, ka 2018.gadā "LPB Bank" nebija nodrošinājusi savai darbībai un augsta riska klientiem piemītošā NILLTPF riska pārvaldīšanai atbilstošu iekšējās kontroles sistēmas darbību un spēju identificēt un efektīvi vadīt tai piemītošo NILLTPF un sankciju risku.

"LPB Bank" nepiekrita FKTK lēmumam, un pēc tās pieteikuma par FKTK padomes lēmuma atcelšanu Administratīvajā apgabaltiesā tika ierosināta administratīvā lieta, kuru "LPB Bank" šobrīd ir apņēmusies lūgt tiesai izbeigt, atzīstot iepriekš FKTK konstatētos pārkāpumus. "LPB Bank" ir veikusi pasākumus 2018.gadā konstatēto pārkāpumu novēršanai un izstrādājusi pasākumu plānu turpmākai iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai, kas ir priekšnoteikums administratīvā līguma slēgšanai un soda naudas samazināšanai.

Papildus minētajam 2021.gadā FKTK veica pārbaudi un 2023.gadā Latvijas Banka veica mērķa pārbaudi "LPB Bank", kuru laikā tika konstatēti NILLTPF novēršanas jomas normatīvo aktu pārkāpumi un iekšējās kontroles sistēmas trūkumi, tai skaitā risku pārvaldības procesā, iekšējā audita funkcijas nodrošināšanā, kā arī klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, piemēram, ar seifu pakalpojumu sniegšanu saistīto risku pārvaldībā un ziņošanā par aizdomīgiem finanšu darījumiem.

"LPB Bank" konstatētos pārkāpumus un trūkumus atzīst un ir sākusi to novēršanu, tomēr papildus administratīvais līgums paredz "LPB Bank" tiesiskos pienākumus, kuri ir vērsti uz kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu un darbības atbilstību NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasībām un kuru ieviešanu uzraudzīs Latvijas Banka.

Latvijas Bankas mērķis finanšu sektora dalībnieku uzraudzībā ir veicināt konstruktīvu sadarbību ar Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem. Situācijā, kad tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi vai trūkumi kredītiestādes darbībā, ir īpaši svarīgi, lai kredītiestāde pārkāpumus un trūkumus izprot, atzīst, izstrādā plānu pēc iespējas ātrākai to novēršanai un turpmākajā darbībā nepieļauj konstatētos pārkāpumus.

"LPB Bank" pārstāvji pavēstīja aģentūrai LETA, ka ar šo izlīgumu tiek izbeigta ilgstošā tiesvedība par 2018.gada pārbaudes rezultātiem, kurā "LPB Bank" tika sodīta ar 2,2 miljonu eiro sodu. Izlīguma rezultātā 2018.gada administratīvās lietas soda nauda tika būtiski samazināta.

Bankas pārstāvji norāda, ka šis ir svarīgs pagrieziena punkts attiecībās ar Latvijas Banku, jo pēc ilgstošām pārrunām, tiesvedības un izmaiņām "LPB Bank" klientu struktūrā ir panākts līdzsvars starp uzrauga un kredītiestādes pozīcijām. "LPB Bank" ieskatā tas ir pozitīvs rezultāts, kura sekas, pirmkārt, ir jūtamas finansiāli un, otrkārt, Latvijas Bankas skaidrā vēstījumā par atbalstu "LPB Bank" turpmākai attīstībai.

"LPB Bank" valde vērš klientu uzmanību uz to, ka šis izlīgums ar Latvijas Banku ne tikai noslēdz ilgstošu tiesvedību, bet arī atspoguļo "LPB Bank" apņemšanos veikt būtiskas izmaiņas savā darbībā. "LPB Bank" ir īstenojusi vairākas iekšējās reformas, lai uzlabotu savu atbilstību regulatīvajām prasībām un stiprinātu iekšējo kontroles sistēmu. Tāpat "LPB Bank" apliecina savu apņemšanos ievērot augstākos industrijas standartus un turpināt sniegt kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem.

"LPB Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 789 000 eiro apmērā, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2023.gada septembra beigās bija 168,906 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2022.gada beigās, kad "LPB Bank" aktīvi bija 164,994 miljonu eiro apmērā.

"LPB Bank" vienīgais īpašnieks ir "Mono". Savukārt "Mono" īpašnieki ir Uļmans (49,43%), ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins (32,67%) un Biomins Kajems (17,9%), liecina "Firmas.lv" informācija.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 2023.gada 20.maijā sāka skatīt maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu, kurā par slepkavības izdarīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos apsūdzētas trīs personas.

Policija lietu prokuratūrai nodeva 2022.gada novembra beigās pret četrām personām - trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni. Tostarp lietā apsūdzēts uzņēmējs Aleksandrs Babenko par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet Uļmans par uzkūdīšanu un atbalstīšanu.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

"Firmas.lv" informācija arī liecina, ka ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2022.gada 30.maija lēmumu ir piemērots arests Uļmana mantai - "Mono" 1 235 746 kapitāldaļām ar vērtību 8 650 222 eiro, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Pēc aktīvu apmēra "LPB Bank" 2022.gada beigās bija mazākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tāpat ziņots, ka "Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija. Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

Latvijas Bankā aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Signet Bank" no "LPB Bank" īpašnieka SIA "Mono" plāno iegādāties visas tās īpašumā esošās bankas daļas.

Vienlaikus Latvijas Bankā norādīja, ka "Mono" piederošajām bankas daļām arests nav uzlikts, bet arests ir Uļmanam piederošajām daļām "Mono", kas šajā darījumā netiek skartas.

Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka, pamatojoties uz Latvijas Bankā iesniegto "Signet Bank" paziņojumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu "LPB Bank", Latvijas Banka kopā ar Eiropas Centrālo banku ir izvērtējusi, un Eiropas Centrālā banka ir pieņēmusi lēmumu atļaut "Signet Bank" iegūt būtisku līdzdalību "LPB Bank".

Savukārt "Signet Bank" aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd nodoms par apvienošanos ir procesā un plašākus komentārus banka nevar sniegt. "Šobrīd nodoms par apvienošanos ir procesā, un darījums nav noticis, tāpēc plašākus komentārus sniegt vēl nevaram," pauda bankā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais