Strupišs norāda uz tendenci Zolitūdes traģēdijas lietas iztiesāšanā

© Kaspars Krafts/MN

Bieži vien tiesās izskatot lietas, tām tiek pievienoti nesaistīti pierādījumi, tādējādi nepamatoti palielinot lietas apjomu un pagarinot iztiesāšanas laiku, šādu nostāju pauž Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Strupišs norāda, ka lietā būtu jābūt tikai tiem pierādījumiem, kuri attiecas uz lietu, proti, kuri pierāda būtiskos lietas apstākļus. Prokuratūra iesniedz savus pierādījumus, aizstāvība - savus, bet tiesnesis ir tas, kuram jāizvērtē pierādījumu attiecināmība un jālemj par to.

Tiesneša skatījumā, praksē ilgu laiku bijis vērojams, ka, pierādījumus pieņemot, attiecināmība netiek vērtēta. Turklāt šādas problēmas esot ne vien kriminālprocesos, bet arī civilprocesos. Tas rada lietas apjoma nekontrolētu palielināšanos, kas būtiski pazeminot lietas izskatīšanas efektivitāti.

Stupišs uzskata, ka šāda tendence esot vērojama arī Zolitūdes traģēdijas lietā. "Pēc manā rīcībā esošām ziņām, šobrīd prokuratūra rūpīgāk pieiet tiesai iesniedzamo pierādījumu atlasei nekā tas bija piecus vai desmit gadus atpakaļ, bet problēma vēl nav līdz galam atrisināta," uzsver Strupišs.

Jau vēstīts, ka arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš pauda viedokli, ka esošā prakse liecina, ka apjomīgās lietas tiek izskatītas pārāk ilgi, tāpēc, iespējams, būtu jāpārskata nepieciešamo pierādījumu apjoms.

Svarīgākais