Pirms 15 gadiem pieņemtais Pilsonības likums ir novecojis un tagad ir pretrunā ar valsts interesēm, tāpēc valdošā koalīcija devusi zaļo gaismu vairākām būtiskām likuma izmaiņām. Tās skars trimdas latviešus, pilsoņus, kuri devušies uz citām valstīm labāka darba meklējumos, kā arī Latvijā dzīvojošos nepilsoņus.
Paredzams, ka asākās diskusijas sagaidāmas jautājumā par austrumu valstīs dzīvojošajiem latviešiem un automātisku pilsonības piešķiršanu bērniem, kuri dzimuši Latvijā. Šīs divas normas likuma sākotnējā variantā nav aplūkotas.
Modernāka pieeja
Grozījumus likumā apspriešanai Saeimas Juridiskajā komisijā iesniedza gan apvienība Vienotība, gan frakcijas Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti, taču komisijas vairākums atbalstīja Vienotības piedāvāto variantu. Grozījumi likumā paredz būtiskas izmaiņas pilsonības iegūšanā, kā arī paver iespēju iegūt dubultpilsonību, kas līdz šim Latvijas iedzīvotājiem nebija iespējams. Proti, atbilstoši likuma grozījumiem dubultpilsonību varēs iegūt tie Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību, kā arī tie Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.
Izmaiņas arī paredz, ka bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki, vai adoptētāji ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas automātiski kļūst par Latvijas pilsoņiem, kā arī saņems iespēju iegūt dubultpilsonību.
Tāpat pilsonību varēs atgūt tie, kuri no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam atstāja Latviju kā bēgļi un nevarēja atgriezties dzimtenē. Spēkā esošais Pilsonības likums paredz, ka šie cilvēki pilsonību varēja iegūt, piereģistrējoties līdz 1995. gada 1. jūlijam, ja tas netika izdarīts, trimdinieki Latvijas pilsonību zaudēja. Jaunais likums šo nepilnību novērstu.
Krievijas latviešus ignorē
Kaut arī grozījumi Pilsonības likumā ir moderni, vismaz sākotnējā variantā pieļautas vairākas nepilnības. Piemēram, Maskavas latviešu kultūras biedrības priekšsēdētājs Jānis Dambītis vēstulē juridiskajai komisijai norāda, ka Krievijā vien dzīvo apmēram 30 000 latviešu, kurus Vienotības ierosinātais likumprojekts diskriminē, jo austrumu valstīs mītošajiem latviešiem dubultpilsonību neparedz.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norāda, ka piedāvātie grozījumi ir virspusēji, jo tajos nav mainīti vairāki novecojuši Pilsonības likuma punkti. Piemēram, naturalizējoties joprojām pieprasa zināt konstitucionālo likumu, kas jau 1998. gadā zaudējis spēku.
Rīkos publisku apspriedi
Paredzams, ka karstas diskusijas skars Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātās izmaiņas, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā. Vienotības likumprojektā šāds punkts nav iekļauts. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, šī norma attiektos uz apmēram 13 550 nepilngadīgiem Latvijā dzīvojošiem nepilsoņiem. Būtiski, ka ik gadu Latvijā dzimst gandrīz 500 nepilsoņu bērnu, taču tikai 25 ģimenes gada laikā ir pieteikušās pilsonībai. PMLP rīcībā nav informācijas, kāpēc atsaucība ir tik maza, tāpēc būtu jāveic pētījums, uzskata PMLP direktora vietnieks Jānis Citskovskis.
Lai papildinātu likuma grozījumus un uzklausītu ekspertu viedokļus, veidos īpašu Juridiskās komisijas apakškomisiju, savukārt vasaras sākumā Latviešu biedrības namā paredzēta īpaši jaunajam Pilsonības likumam veltīta konference. Balsojumam otrajā lasījumā likumu, visticamāk, nodos rudenī.