Politologs skaidro, kāpēc Siliņa "iekūlusies" situācijā ar dubultu maksu par pasēm

© Ģirts Ozoliņš/MN

Atrast pareizo veidu, kā Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) komunicēt ar sabiedrību par jaunā parauga pasu nodevām, ir premjeres komunikācijas padomnieka darbs, pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Ministru prezidente intervijā TV3 izteicās, ka plānotais pasu cenu pieaugums no 30 eiro uz 60 eiro ir būtisks, tomēr lielam satraukumam neesot pamata, jo šo dokumentu visiem cilvēkiem nevajagot - tā esot nepieciešama tikai tiem, kas grib ceļot uz trešajām valstīm, tātad viņiem esot gana daudz naudas, lai to atļautos.

Rajevskis atzīmēja, ka augstai amatpersonai vienmēr ir blakus komunikācijas padomnieks. Viņam jāpārliecinās, vai ir zināms itin viss saistītais ar šo jautājumu, vai tiešām ir "jāiekuļas" šādā situācijā, un vai šis tiešām šis ir pareizais veids, kā par to runāt.

"Tas ir premjeres komunikācijas komandas "iekritiens". Manuprāt, problēma ir tā, ka valdības komunikācijā tiek izmantoti principi, kas ir mazliet novecojuši. Patlaban situācija ir mainījusies - komunikācija ir kļuvusi daudz sarežģītāka, arī informācijas vide ir kļuvusi daudz fragmentārāka," sacīja sabiedrisko attiecību speciālists.

Viņš atzīmēja, ka ir ļoti jāpiepūlas un jāpārdomā, kā sasniegt auditoriju un nodot tai ziņu par labi paveiktajiem darbiem. Savukārt ne tik glaimojošais izplatās kā "ugunsgrēks sausā mežā vējainā laikā", sākot ar "dzeltenajiem" medijiem un beidzot ar interneta portāliem, sociālajiem medijiem un citām platformām.

"Ir ļoti jāpiedomā, kā mērķauditorijai darīt zināmas pozitīvās ziņas. Jā, tas ir sarežģīts process. To mēs varam redzēt valdības komunikācijā, kur aizvadīto 100 dienu laikā ir paveiktas pozitīvas lietas, taču tās absolūti nav spējušas izsisties cauri šīm liesmām, proti, skandāliem, kas aizēno valdības darbu, sākot ar privāto lidmašīnu izmantošanu un beidzot ar pasēm. Tā ir milzīga komunikācijas problēma valdībai un valsts aparātam kopumā," sacīja Rajevskis.

Taujāts, vai, piemēram, bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandai nevajadzēja uzņemties aktīvāku lomu, lai sabiedrībai skaidrotu, kāpēc šie lidojumi bija vajadzīgi, tiklīdz "Apvienotais saraksts" sāka šo jautājumu cilāt, sabiedrisko attiecību speciālists pieļāva, ka Kariņa komandai, iespējams, šķitis, ka smagumu varēs iznest Valsts kanceleja.

"Latvijā noslēpumu ir maz, un reizēm notiek mēģinājumi šādas lietas slēpt. Te bija gan slēpšana, gan manipulēšana ar informāciju. Tā rezultātā skandāls kļuva arvien jaudīgāks un izstieptāks. Viņi izdarīja visu tieši tā, kā to darīt šajā jomā viennozīmīgi nevajadzēja," sacīja eksperts.

Svarīgākais