Slēpošanas un dēļošanas sezona lielākajā daļā Latvijas trašu ir noslēgusies, kalnu uzturētāji atzīst – ar mīnusa zīmi. Kaut arī laika apstākļi bija salīdzinoši labi un sezona bija garāka nekā citus gadus, apmeklētība, salīdzinot ar pērno gadu, vairākumā trašu kritusies par aptuveni 25%.
Par spīti neveiksmei, kalnu uzturētāji degunu nenokar un sola, ka trases būs atvērtas arī nākamajā sezonā.
Jūtams apmeklētāju kritums
"Ideāli," šādi ziemas prieku sezonas atklāšanu pirms četriem mēnešiem Neatkarīgajai raksturoja pirmie slēpotāji un dēļotāji. Novembra beigās tika atvērtas visas lielākās Latvijas trases, un pirmajās dienās atsaucība bija neticami liela. Piemēram, sezonas atklāšanas dienā Žagarkalnā uz pacēlāju dažbrīd izveidojās pat rinda. Līdzīga situācija bija arī citviet, tomēr turpinājums nebija tik spožs, kā cerēts. Visu trašu īpašnieku mērķis bija noturēt apmeklētāju skaitu pērnās sezonas līmenī, taču tas nav izdevies.
"Sezona bija laba, bet cilvēku kritums ir jūtams, mums tie ir kādi divdesmit pieci procenti. Viens no iemesliem ir ekonomiskā situācija, bet arī laiks nebija no labākajiem. Janvārī bija lietains, tad atkal aukstums uznāca. Jūtams, ka slēpošana nav šobrīd modē, pārāk maz mēs runājam un reklamējam, ka slēpot ir veselīgi," saka Milzkalna direktors Viesturs Ošinieks. Kā neapgūtu nišu V. Ošinieks min Lietuvu, kur ir ļoti daudz slēpotāju un dēļotāju, kuri labprāt brauc ziemas priekus baudīt Latvijā. "Lietuvieši pie mums brauc, bet tā nopietni neesam ar viņiem vēl strādājuši. Vajag saprast viņu mentalitāti, pagaidām tas vēl nav sanācis," stāsta Milzkalna direktors.
Izglāba lietuvieši
Ne īpaši labi klājies arī Riekstu kalnam, kur sezona izvērtusies pat kritiska. Kalna vadītājs Ervīns Kišuro norāda, ka atkušņi cilvēkus no kalna aizbaidīja, bet aukstums atpakaļ neatvilināja. "Jācer, ka tuvākajos gados viss ies uz labo pusi un cilvēkiem būs lielāka rocība. Nedomāju, ka apmeklētāju kritums saistīts ar to, ka cilvēki atmetuši domu par slēpošanu, viņi vienkārši to nevar atļauties," uzskata E. Kišuro. Lielā mērā sezonu izglābuši lietuviešu dēļotāji un slēpotāji, kas īpaši aktīvi Riekstu kalnu apmeklējuši sezonas beigās. "Lietuviešiem jāsaka liels paldies, viņi kritisko situāciju ar apmeklētību vērsa par labu. Protams, varētu vēlēties no viņiem lielāku izpratni par slēpošanu un to, kā uzvesties uz kalna, piemēram, pie pacēlāja. Šajā jomā lietuviešiem vēl jāpiestrādā, taču tik un tā – liels paldies viņiem," saka E. Kišuro.
Ne visiem gājis slikti
Pozitīvāk sezona izvērtusies Kaķīškalnā, kur apmeklētāju kritums bijis minimāls. "Sniega ir tik daudz, ka varētu braukt vēl līdz maijam, citus gadus pat ziemas vidū nebija tik daudz sniega," saka kalna pārstāvis Ruslans Niedings.
Izdevusies sezona ir arī Lemberga hūtei, kur kalna maksas pakalpojumus izmantojuši ap 10 000 cilvēku, bet kopējais apmeklētāju skaits slēpošanas kalnā bijis ap 32 000 cilvēku. "Šī ir bijusi arī visgarākā sezona kalna pastāvēšanas vēsturē. Lietaino laika apstākļu dēļ kalns bija slēgts tikai sešas dienas, bet kopumā nostrādājām 107 dienas," saka kalna pārstāve Daiga Dūma.
Vairākums trašu līdz nākamajai sezonai būs slēgtas, taču, piemēram, Kaķīškalns un Zviedru cepure šobrīd jau gatavojas vasaras sezonas atklāšanai.
Šajā nedēļas nogalē ziemas priekus var baudīt vēl dauzviet Latvijā: Milzkalnā, Zviedru cepurē, Žagarkalnā, Golgātā, Lido kalnā un citur.