FOTO: Šķiroto atkritumu konteineros bieži vien tiek ievietoti nepiemēroti atkritumi; kam nepieciešams pievērst uzmanību?
Kaut arī pēdējos gados iedzīvotāji atkritumus šķiro aktīvāk un ir vērojami sašķirotā satura kvalitātes uzlabojumi, ikdienā, atkārtoti tos pāršķirojot, redzam, ka atkritumi ne tikai "pārmigrē" no viena konteinera uz otru, bet nereti konteineros tiek izmesti priekšmeti, kas tajos vispār nedrīkstētu būt un kas, nonākuši šķirošanas līnijās, aptur iekārtu darbību pat uz vairākām stundām, informēja industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "CleanR Verso" Otrreizējo materiālu apsaimniekošanas departamenta vadītājs Māris Vējiņš.
Pirmais šķiroto atkritumu - stikla un vieglā iepakojuma - ceļa posms sākas konteinerā; pēc tam atkritumu apsaimniekotājs tos savāc un nogādā šķirošanas centrā atkārtotai pāršķirošanai, kur atkritumi tiek atlasīti otrreizējai pārstrādei, enerģijas ieguvei vai noglabāšanai poligonā.
"CleanR Verso" atkritumu šķirošanas centrā ik gadu tiek pāršķirots ap 20 000 tonnu dalīti vāktu atkritumu, no kuriem aptuveni 60% ir derīgi atkārtotai pārstrādei, 35% var tikt izmantoti kā cietais kurināmais siltumenerģijas ieguvei, bet aptuveni 5% veido atkritumi, kas ir ne tikai neatbilstoši, bet arī rada uzņēmumam dīkstāvi, aptur vai pat bojā šķirošanas iekārtu darbību.
Atkritumu šķirošana un sašķirotā materiāla kvalitāte pēdējos gados uzlabojas, īpaši pašvaldībās, kas ar saistošo noteikumu un iepirkuma prasībām motivē iedzīvotājus šķirot. Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu paredz noteiktu atkritumu konteineru izvietošanu pie privātmājām un daudzdzīvokļu namiem. Savukārt, piemēram, Jūrmalas, Ropažu un Siguldas novada pašvaldība motivē iedzīvotājus šķirot, nosakot, ka gadījumos, ja ir uzstādīti šķiroto atkritumu konteineri, tad sadzīves atkritumus var izvest retāk, nekā noteiktais minimums, tādējādi samazinot atkritumu apsaimniekošanas izdevumus.
"Tomēr būtisks faktors, lai uzlabotu šķiroto konteineru saturu, ir iedzīvotāju izglītošana. Pieredze liecina, ka atkritumi mēdz "migrēt" no viena konteinera uz otru, proti, māla trauki, kas būtu jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, nonāk stikla konteinerā, vienreiz lietojamas kafijas krūzītes, ko nevar pārstrādāt un kas jāizmet starp sadzīves atkritumiem, tiek mestas vieglā iepakojuma konteinerā u.tml., tāpēc ir nepieciešama atkārtota pāršķirošana," saka Vējiņš.
Viņš stāsta, ka dzeltenie konteineri ir paredzēti tikai un vienīgi vieglajam iepakojumam, bet tā kā uz tiem norādīts "metāls" un "plastmasa", iedzīvotāji tajos nereti izmet visdažādākos plastmasas vai metāla atkritumus, kas nav iepakojums, piemēram, elektrotehniku, krēslu detaļas, gludināmos dēļus, hanteles, pat radiatorus. Šie nav priekšmeti, kurus var izmest kādā no pagalmā uzstādītajiem konteineriem; tie jānodod atbilstoši - atkritumu apsaimniekotāju šķirošanas laukumos.
Arī stikla konteinerā būtu jānonāk tikai stikla pudelēm un burkām, bet bieži vien tajos tiek izmests spoguļstikls, mājas vai automobiļa logi, arī acetona burciņas, kas ir bīstamie atkritumi un ko nedrīkst izmest nevienā no konteineriem.
"CleanR Verso" pārstāvis stāsta, ka decembrī un janvārī bija vairāki gadījumi, kad šķirošanas līnijās nonāca gan radiatori, gan būvgruži, gan arī dažādi liela izmēra melnie metāli. Tas uzņēmumam, kas investē iekārtu modernizēšanā, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, rada dīkstāvi, jo šķirošanas līnijās atrodas frakcijas, kurām tur nevajag būt un kas no šīm līnijām ir jānoņem.
Gadījumos, ja rodas neskaidrība par kādas izmetamās lietas "piederību" konkrētam atkritumu veidam, iedzīvotāji var ieskatīties elektroniskajā bukletā "Viegli šķirot pareizi" vai vienkārši izmest to sadzīves atkritumu konteinerā, jo tādējādi netiks sabojāts pārējais sašķiroto atkritumu saturs, netiks kavēts šķirošanas centra darbs un bojātas šķirošanas iekārtas. Tomēr jāatceras, ka būvgružus, riepas, elektrotehniku vai lielgabarīta atkritumus nedrīkst izmest nevienā no konteineriem, bet tie jānodod šķirošanas laukumos, kur katrs no atkritumu veidiem tiks atbilstoši utilizēts.