Protestējot pret lauksaimniecības produkcijas importu no Ukrainas, Polijas lauksaimnieki piektdien nobloķējuši robežkontroles punktus ar Ukrainu, un arī Spānijā lauksaimnieki protestēja pret, viņuprāt, negodīgu konkurenci, ražošanas izmaksu pieaugumu, peļņas samazināšanos un Eiropas Savienības (ES) politiku.
Līdzīgi protesti notiek arī citās ES valstīs. Lauksaimnieki sūdzas, ka ES noteikumi vides aizsardzībai un citas prasības kļuvušas par slogu un sadārdzina Eiropas produktus, salīdzinot ar produktiem no valstīm, kas neietilpst blokā.
Eiropas Komisija (EK) pēdējās nedēļās ir izrādījusi zināmu piekāpšanos lauksaimniekiem, tai skaitā atteikusies no plāna līdz desmitgades beigām uz pusi samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu ES, bet lauksaimnieku protesti turpinās un iet plašumā.
Polijā lauksaimnieki protestēja vairāk nekā 250 vietās visā valstī, bloķējot autoceļus un apgrūtinot satiksmi, lēnām braucot ar traktoriem uz lielajām pilsētām.
"Mums nav citas izvēles," aģentūrai AFP sacīja viens no protestētājiem Dorohuskā pie robežas ar Ukrainu. Protestētāju plakāti aicināja Eiropas Savienību (ES) aizliegt Ukrainas labības un cukura importu.
Lauksaimnieki ar traktoriem nobloķēja robežšķērsošanas punktus Dorohuskā un Hrebennē.
Pirms šiem lauksaimnieku protestiem Polijas kravas automašīnu vadītāji divus mēnešus bloķēja galvenos robežšķērsošanas punktus, pieprasot atjaunot Ukrainas konkurentiem ierobežojumus iebraukšanai ES. Pārvadātāji apturēja blokādi līdz martam, bet brīdināja, ka atgriezīsies pie robežas, ja viņu prasības netiks izpildītas.
Polija ir bijusi viena no uzticamākajām Ukrainas atbalstītājām karā ar Krieviju, taču domstarpības par Polijas un četru citu ES valstu jūnijā ieviestajiem graudu importa ierobežojumiem saasināja attiecības starp sabiedrotajiem.
Polijas lauksaimniecības ministrs Česlavs Sekerskis šodien valsts radio sacīja, ka arī citām produktu grupām, piemēram, cukuram un mājputnu gaļai varētu tikt piemērots pilnīgs importa aizliegums. Viņš piebilda, ka valdība plāno šo jautājumu izvirzīt sarunās ar Kijivu.
Jautāts par protestiem, Sekerskis sacīja, ka lauksaimniekiem ir pamatotas prasības ierobežot importu no Ukrainas, kas, pēc lauksaimnieku domām, negodīgi pazemina cenas. Ministrs arī sacīja, ka viņš plāno tikties ar protestu organizatoriem un nākamnedēļ uzaicināt viņus uz ministriju.
Polijas lielākā lauksaimnieku savienība plāno protestēt mēnesi. Arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks paziņoja, ka protestu galvenais iemesls ir ES politika, ES "zaļais kurss" un ES noteikumi, kas pieļauj nekontrolētu lauksaimniecības produktu ieplūšanu no Ukrainas.
Vavžiņaks sacīja, ka noliktavas ir pilnas ar Ukrainas graudiem, tāpēc cenas 2023.gadā samazināsies par 40%. Ir samazinājies pieprasījums pēc Polijas cukura, piena un gaļas, tāpēc lauksaimnieki kavējas ar investīcijām.
Lauksaimnieki arī bažījas, ka ES "zaļais kurss", kas paredz ierobežot ķīmisko vielu izmantošanu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, samazinās ražošanu un ienākumus. Viņi apgalvo, ka arī ES prasība 4% lauksaimniecības zemes veltīt bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzībai negatīvi ietekmēs viņu produkcijas apjomu.
Poznaņā ielās izbrauca aptuveni 1400 traktoru, liecina policijas aplēses. Lauksaimnieki sapulcējās pie apgabala gubernatora biroja, kur novietoja improvizētu zārku, kas simbolizēja Polijas lauksaimniecības nāvi. Demonstranti bija atveduši arī ķerru ar mēsliem, kuros tika iesprausts ES karogs. Demonstrācija noritēja mierīgi.
Lauksaimnieku protesti notiek arī citur Eiropā, un arī citās valstīs viens no iemesliem ir neapmierinātība ar Ukrainas produkcijas importu, jo Ukrainas ražotājiem nav saistoši stingrie ES noteikumi, piemēram, par dzīvnieku labturību.
ES septembrī nolēma pārtraukt importa ierobežojumus labībai no Ukrainas. Tobrīd Polijā pie varas vēl atradās konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS). Taču arī jaunā valdība saglabāja importa aizliegumu, un Polijas amatpersonas ir aicinājušas atkāpties ES lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski, kurš šo amatu ieguva ar PiS atbalstu.
Ietekmīgais "Likums un taisnīgums" (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis šodien negaidīti pievienojās šiem aicinājumiem, paziņojot, ka viņš lūgs Vojcehovski "pārtraukt savu misiju", vienlaikus atzīstot, ka viņam "nav nekādas ietekmes" uz to, vai viņš turpinās darbu amatā. Arī Polijas vicepremjers Vladislavs Kosinjaks-Kamišs šodien aicināja Vojcehovski atkāpties.
Arī Spānijā lauksaimnieki ir neapmierināti ar ES politiku, bet ne tikai. Viņi arī uzskata, ka valstī netiek ievērots likums, kura mērķis ir garantēt, ka lielveikali par precēm maksā godīgas cenas.
Protesti šodien galvenokārt notika ziemeļu pilsētās Ovjedo, Pamplonā un Saragosā. Daudzās vietās lauksaimnieki turpinās protestus arī naktī.
Lauksaimnieku grupa, kas nav saistīta ar trim galvenajām Spānijas lauksaimnieku organizācijām, aicināja lauksaimniekus pusnaktī doties uz Madridi, lai sestdien protestētu pie premjerministra Pedro Sančesa Sociālistu partijas galvenā biroja.
Paredzams, ka demonstrācijas turpināsies arī turpmākajās nedēļās, un 21.februārī galvaspilsētā tiek plānota liela protesta akcija.
Vairāki Spānijas mediji sasaistījuši lauksaimnieku protestus ar konservatīvajām un galēji labējām grupām.
Policija paziņoja, ka šonedēļ notikušajās demonstrācijās aizturēti 20 cilvēki.