AST ambiciozi mērķi: Baltijas jūra kļūs par otru Ziemeļjūru

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka projekts "Elwind" sekmēs gan vēja enerģijas ģenerācijas integrāciju, gan savienojamību starp Latviju un Igauniju, intervijā aģentūrai LETA sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viens "Elwind" vēja parks atradīsies pie Latvijas krastiem, otrs - pie Igaunijas krastiem, un tos papildinās savienojums. Ja projekts attīstīsies veiksmīgi, tad nākotnē būs jāvērtē turpmāku savienojumu izveide, jo "vēja enerģijas ģenerācija pie mūsu krastiem varētu turpināties, un tad būtu noderīgi savienojumi arī ar Zviedriju un Vāciju," sacīja Irklis.

Viņš norādīja, ka kopumā atkrastes vēja parku attīstība šobrīd tiek plānota ļoti lielos apmēros. ES Elektrības pārvades operatoru organizācija ir veikusi pētījumu, un, skatoties uz pašlaik pieteiktajiem atkrastes vēja parku plāniem, Baltijas jūra kļūs par otru Ziemeļjūru. Līdz ar to tiek plānots, ka tiek būvēti ne tikai vēja parki, bet arī savienojumi starp valstīm.

Runājot par pārvades infrastruktūras kapacitāti enerģijas paņemšanai no lieliem projektiem, Irklis sacīja, ka šobrīd pārvades tīkls var paņemt daudz jaunas enerģijas, taču šim stāstam ir divas puses.

Tostarp pašreiz jauni tehniskie noteikumi netiek izsniegti, jo, balstoties uz jau izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, atjaunojamās enerģijas ģenerācija sasniegtu sešus gigavatus (GW). "Tas ir milzīgs apjoms, ja to salīdzinām ar Latvijas patēriņa slodzi "pīķa" stundās, kad tā ir nedaudz virs viena GW," intervijā skaidroja Irklis.

Vienlaikus lielākā daļa pieteikumu ir par saules ģenerāciju, kas savukārt ir saistīts ar to, ka saules enerģijas ģenerācijā nav nepieciešams iziet ietekmes uz vidi novērtējuma procesu.

"Brīdī, kad tirgū bija ļoti, ļoti augstas enerģijas cenas, varētu teikt, ka iestājās tāds zināms trakums potenciālo attīstītāju pusē, kas gribēja ātri izņemt tehniskos noteikumus," sacīja Irklis.

Vienlaikus jaunais AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka jautājums ir, cik no projektiem, kuriem ir izņemti tehniskie noteikumi, reāli īstenosies. Ir projekti, kas iet uz priekšu, un tiks realizēti ja ne šogad, tad nākamgad, un būs pirmie liela izmēra saules parki, kas būs pieslēgti ne tikai sadales tīklam, bet arī pārvades tīklam.

"Taču ar diezgan lielu pārliecību var teikt arī to, ka ļoti daudzi no pieteiktajiem projektiem nerealizēsies. Būtu ļoti optimistiski uzskatīt, ka realizēsies pat puse," sacīja Irklis.

AST kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju strādā pie risinājumiem, kādā veidā pieteikšanos uz jaudām un tehnisko noteikumu izsniegšanu atsākt. Turklāt, kā nodrošināt, ka tehniskie noteikumi tiek izsniegti ne tikai saules enerģijas ģenerācijai, kuras projektu jau ir daudz, bet arī vēja enerģijas ģenerācijai, un tādējādi nodrošināt, ka ražošanas jaudas ir sabalansētas.

Runājot par tīklu kopumā, Irklis sacīja, ka "ir šaubas, vai tirgū ir vieta vairāk nekā jau minētajiem sešiem GW".

Irklis norādīja, ka "būtu lieliski, ja realizētos projekti par diviem līdz trīs GW. Jau tad mēs visdrīzāk gada griezumā pārvērstos no enerģijas importētāja par enerģijas eksportētāju un paši būtu pilnīgi pašpietiekami".